«Diskutēt par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās Venēcijas biennālē, būtu tas pats, kas diskutēt, vai Latvijai būtu jāpiedalās olimpiskajās spēlēs,» norādīja ministre.

Viņa skaidroja, ka Venēcijas biennāles pievienotā vērtība ir tā, ka pašai valstij ir iespēja domāt par biennāles saturu un veidotājiem, nevis to izvēlas kuratori. Turklāt dalība biennālē ir veids, kā stāstīt valsts stāstu caur mūsdienu mākslinieku darbiem.

Tāpat Melbārde pauda, ka dalība biennālē ir nozīmīgs ieguvums māksliniekiem, jo tā ir iespēja ar saviem darbiem un vēstījumiem nokļūt starptautisku izstāžu kuratoru redzes lokā, izveidot kontaktus un veidot tālāku sadarbību.

Latvijas paviljona mākslinieks Miķelis Fišers norādīja, ka Latvijas ekspozīcijas nosaukums būs «Kas slikts var notikt», ko katrs cilvēks var lasīt kā vēlas - kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu.

Fišers skaidroja, ka viņš ar ekspozīcijas palīdzību vēlas parādīt, kā dzīve uz Zemes ir izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājiem nonāks Fišeram raksturīgā veidā, proti, provokatīvos darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē zināmus tēlus - ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus dievus, kā arī dokumentālus personāžus.

Pēc Fišera paustā, Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas un skaņas instalācijā, kā arī lielizmēra gleznā.

Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē. Biennāle notiek reizi divos gados. 2015.gadā biennāli apmeklēja 500 000 cilvēku. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999.gada.

Nākamgad biennāle norisināsies no 13.maija līdz 26.novembrim.