Šogad fonda «Mākslai vajag telpu» galvenie uzdevumi saistīti ar mākslinieku meklēšanu un popularizēšanu, informē fonda pārstāve Katrīna Jaunupe. Viņa norādīja, ka 2017. gadā fonda svarīgākie uzdevumi ir veicināt profesionālās mākslas un jaunrades procesu attīstību, izpēti un interpretēšanu, vecināt šī laika spēcīgāko un topošo mākslinieku iesaistīšanos zīmīgos vizuālās mākslas projektos Latvijā, kā arī popularizēt pēckara un mūsdienu latviešu māksliniekus plašākai sabiedrībai.
Vienlaikus fonds apņemas pētīt un meklēt jaunos talantus, rūpēties par jaunās mākslinieku paaudzes aktīvo iesaistīšanu mākslas norisēs, veicināt viņu karjeru, rūpīgi dokumentēt un sabiedrībai atspoguļot laikmetīgās mākslas procesu norisi, kā arī piedāvāt pārdomātas un strukturētas darba prakses iespējas, kā arī projekta īstenošanā iesaistīt jaunos mākslas un kultūras jomas profesionāļus.
Vienlaikus fonds «Mākslai vajag telpu» arī šogad vērs vaļā Vasaras mājas durvis. «Tas ir unikāls projekts, kas piedāvā modeli tam, kā var strādāt ar mākslu tieši interpretāciju jomā, un akcentē nepieciešamību mūsdienu mākslu interpretēt plašāk un kontekstā ar to, kas ir bijis. Tā tiek iegūts tas, pēc kā ilgojamies - piesātināta kultūrtelpa,» pauda Jaunupe.
Tāpat viņa atzīmēja, ka piektdien, 13. janvārī, plkst.18 mākslas stacijā «Dubulti» tiks atklāta sešu mākslinieku kopizstāde «#Blumbergs. Bezgalība», kas veltīta izcilajam latviešu māksliniekam Ilmāram Blumbergam un tapusi pateicoties fondam «Mākslai vajag telpu». Izstādē vienviet būs iespējams aplūkot sešu kultūrtelpā novērtētu mākslinieku daiļdarbus, tiks prezentēts fonda Vasaras mājas katalogs, kā arī kādam no māksliniekiem pasniegs Latvijas bankas balvu.
Fonds tika dibināts ar mērķi panākt pēckara un mūsdienu mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā.
Muzeja pamatfunkcijas būs veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas, nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas sācēji uzskata, ka pēckara un mūsdienu mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.
