Viens no iecienītākajiem mākslinieces žanriem ir portrets. 1979. gada tēlniecības grupas izstādes katalogā kolēģis Ojārs Breģis mākslinieci raksturo šādi: «Tēlnieces Veras Veisas darbiem grūti paiet garām. Portretu palielinātie izmēri, neizskaistinātie portretējamo vaibsti, viss liecina par autores labajām portretistes – raksturotājas dotībām.» Veisa portretējusi Ernestu Hemingveju, Raini, Antuānu de Sent-Ekziperī, Daini Kūlu un citus, veidojusi Veras Baļunas pieminekli. Viens no ievērojamākajiem ir Pablo Nerudas portrets, par kuru māksliniece guvusi atzinību un uzslavas, kā arī 1976. gada tēlniecības kvadrinnāles izstādē Rīgā saņēmusi LPSR Žurnālistu savienības balvu. Par medaļu «Mana smilšu pilsēta. Ceļojums uz Rīgu» Starptautiskajam bērnu gadam veltītajā medaļu konkursā Parīzē ieguva veicināšanas prēmiju (1979). Vislielāko ievērību guvis plakešu cikls «Veltījums bitei», par kuru autore saņēmusi LPSR Kultūras ministrijas III godalgu. Te atklājas ne vien meistarīgās prasmes tēlniecībā, bet darbs nes arī aktuālu vēstījumu – aicinājums domāt par darba tikumu, dabas aizsardzību un globālākām ekoloģiskām problēmām. Māksliniece strādājusi gan ar šamotu, akmeni un bronzu, gan trauslo porcelānu, kur viņas veikums ir putnu, tautu meitu un bērnu figūriņu kompaktās, taču plastiski izteiksmīgās sīkplastikas formas.

Vera Veisa (1947) absolvējusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1966) un beigusi T. Zaļkalna LPSR Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu (1975). Izstādēs Latvijā un ārzemēs piedalās no 1971. gada. Rīgas Porcelāna rūpnīcā strādājusi no 1966. līdz 1979. gadam, sākumā modelētāju darbnīcā, vēlāk kā tēlniece mākslinieciskajā laboratorijā. 1980. gadā Vera Veisa piedalījās starptautiskajā medaļu mākslinieku simpozijā Ungārijā.