Miķelis Fišers radījis darbus 57. Venēcijas mākslas biennālei

Mākslinieks Miķelis Fišers
 

Šī gada Latvijas paviljona ekspozīciju «Kas slikts var notikt» 57. Venēcijas mākslas biennālē veidos Miķeļa Fišera radītie 16 kokgrebumi, lielformāta glezna un apjomīga gaismas un skaņas instalācija. Darbi 18. aprīlī uzsākuši ceļu uz Venēciju, kur sāksies intensīvs darbs pie paviljona iekārtošanas.

Iespaidīgā lielformāta glezna «Izlaušanās. Ardievas esībai» tapusi kā ekspozīcijas noslēdzošais elements un mākslinieks atzīst, ka tas izrādījies viņa līdz šim grūtākais darbs:

«Gāju cauri «radošām mokām» un ne es viņu, bet glezna veidoja mani, tāpēc par tās autoru sevi nemaz vairs negribu saukt. Ja kokgriezumi ir kritiski un ironiski, pat robežojas ar cinismu, tam pretī bija jāliek kaut kas atklāts, godīgs, naivs un personisks. Tas izrādījās sarežģīts pārdzīvojums un uzdevums,» tā par 3,5 x 5 metrus sešstūru formas gleznojuma radīšanu atzīst Miķelis Fišers.

Reklāma

Kuratore Inga Šteimane norāda, ka viens no interesantākajiem aspektiem Miķeļa Fišera kokgrebumos ir tas, kā autora radīts mīts nonāk vēsturiskos apstākļos. «Tas tiek panākts ar detalizētu vides zīmējumu, precīzu psiholoģisku reakciju atveidojumu un ar darbības vārdiem nosaukumos. Ja reptiloīdi ārstē depresiju sterilizētajām nāriņam un pelēkās rases zinātnieki noņem cilmes šūnas ciklopiem, tad mīts nav iespējams, jo visi ir aizņemti ar darbu un politiku. Vērojot šo rosību, rodas neskaitāmi «kāpēc?», līdz beidzot saproti, ka esi piedzīvojis bezatbildīgu politiku, atsvešinātu funkcionālismu, niknu ego un pilnīgu nevēlēšanos dzīvot tādā pasaulē, « stāsta kuratore. Viņa uzsver, ka Miķelis Fišers rada spēcīgus kritiskus tēlus ar ezoteriskas nobīdes palīdzību.

Ekspozīcijas nosaukumu «Kas slikts var notikt» Miķelis Fišers veidojis kā universālu formulu, ko skatītājs var lasīt kā jautājumu, kā pārsteigumu, kā vēsturi vai kā pareģojumu pēc saviem ieskatiem.

Uz Venēciju ceļos arī izstādes katalogs, kurā iekļautas Miķeļa Fišera darbu skices un visi šī gada ekspozīcijai radītie mākslas darbi, kuratores Ingas Šteimanes un igauņu mākslinieka Margusa Tamma esejas par ezoteriskajiem naratīviem Latvijas un Igaunijas laikmetīgajā mākslā, kā arī Ilmāra Šlāpina eseja par Miķeļa Fišera vēlmi radīt pareizo apziņas situāciju skatītāju galvās.

Foto: publicitātes

57. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona organizētāja ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Biennāle norisināsies no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim. Latvijas paviljona kuratore ir Inga Šteimane, komisāre - Daiga Rudzāte un producents - kultūras projektu aģentūra INDIE.

Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2015. gadā Venēcijas mākslas biennāli apmeklēja 500 000 cilvēku. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.

Saistītie raksti
Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēs Neiburga un Eglītis

Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēs Neiburga un Eglītis

Rīgā atklāj skatāmlūku uz Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Rīgā atklāj skatāmlūku uz Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Nākamgad Venēcijas mākslas biennālē Miķeļa Fišera darbi

Nākamgad Venēcijas mākslas biennālē Miķeļa Fišera darbi


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Zeme
Zeme, Rīga, 160000 EUR
Māja
Māja, Krogsils, 190000 EUR
Māja
Māja, Rāmava, 160000 EUR