No 8. jūlija līdz 30. novembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs skatāma slavenā latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla dēlam Miķelim veltīta izstāde «Miķelis Rozentāls. Gleznotājs», informē muzeja pārstāvji.
Atklās Jaņa Rozentāla dēlam Miķelim veltītu izstādi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pateicoties Rozentālu dzimtas atbalstam, izstādē būs apskatāmas dažādos periodos tapušas Miķeļa Rozentāla gleznas no privātkolekcijām; vairākas no tām eksponētas pirmo reizi. Tāpat būs iespēja iepazīties arī ar dažādiem Miķeļa Rozentāla darbiem grafikas jomā: grāmatu ilustrācijām, lietišķās grafikas darbu uzmetumiem, skicēm no dabas u.c. Būs aplūkojami arī fotomateriāli un dokumenti, kas ļaus labāk iepazīt Miķeļa Rozentāla personību un biogrāfiju.
Izstādes autore – Dace Vosa, mākslinieks – Ints Sedlenieks.
2017. gada 3. augustā aprit 110 gadi kopš izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenē pasaulē nāca dēls – Maris Miķelis Rozentāls. Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.
Pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Fridriha Milta, 1938. gadā Miķelis Rozentāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1942. gadā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu «Rūķi» – 19. gadsimta nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu. Līdzās Ādamam Alksnim, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim u.c., atveidojot arī savu tēvu Jani Rozentālu.
Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Gados pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u.tml., taču Miķelis Rozentāla būtībai un raksturam vairāk tuvi noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas.
Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: «Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.»
Svarīga nozīme Miķeļa Rozentāla biogrāfijā ir pedagoģiskajai darbībai. No 1944. līdz 1948. gadam viņš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1948. līdz 1952. gadam – Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (vēlākā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola, tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).
Būt gleznotājam un ģimenes tēvam, saglabāt savu nostāju un pārliecību politiski sarežģītajā un trūcīgajā pēckara laikā nebija viegls uzdevums. Miķeļa Rozentāla veselību iedragāja smaga slimība. Sākotnēji kļūdaina diagnoze un novilcināta ārstēšana bija par iemeslu pāragrajai Miķeļa Rozentāla nāvei 1952. gada 10. novembrī, 45 gadu vecumā.