Ligita Franckeviča (1947), arī pazīstama kā Ulmane, un Ojārs Breģis (1942) ir vieni no tās mākslinieku paaudzes, kas aktīvu radošo darbību izvērsa septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Tā bija jaunā tēlnieku grupa, kas izaicināja paši sevi un sabiedrību, meklējot jaunus stilistiskus paņēmienus un sižetiskās līnijas Latvijas tēlniecības kontekstā. Tajā laikā attīstījās medaļu māksla, kvadrinnāļu kustība, stājskulptūra, plaši izmantots materiāls bija granīts, līdz ar to parādījās arī jauni izaicinājumi formas veidošanā. Tas bija laikmets, kad tēlniecība piedzīvoja strauju attīstību pēc iepriekš dominējošās «pareizās» ideoloģijas heroizētās mākslas. Pateicoties Tēlnieku nama un Rīgas skulptūru dārza izveidei, plaši izvērsās gan personālizstādes, gan grupu izstādes, kurās nozīmīgu lomu ieņem gan L.Franckevičas, gan O.Breģa darbi - katrs ar savu vēstījumu un formas dažādību.

Atzīmējot abu mākslinieku apaļās jubilejas, izstādē būs apskatāmi viņu izcilākie darbi no LNMM un LMS krājumiem. Daudzi no darbiem nav bijuši izstādīti publiski pat 30 gadu. Aktualizējot jautājumu par modernās mākslas pieejamību, šī izstāde ir arī apliecinājums tam, cik dažāds ir Latvijas 20. gs. otrās puses mākslas mantojums un tam joprojām nav pastāvīgas ekspozīcijas telpas.