Esi žurnālists vairāk nekā 10 gadus, ko tev šis darbs nozīmē?

Izaugsmi un nerimstošu interesi par apkārt notiekošo. Esmu sācis no tā saucamās "apakšas". Biju reportieris, kurš skrien gan pa dienu, gan pa nakti un nemitīgi raksta visdažādākā veida materiālus. Tas pieradina pie pašdisciplīnas, darba plānošanas nepieciešamības, kā arī dod lielisku iespēju darboties ar tekstu, domāt, runāt un rakstīt ātri. Uzskatu, ka šādai prakses skolai ir jāiziet cauri ikvienam žurnālistam, jo augstskolā uzkrātās teorētiskās gudrības ir viena, lai arī vajadzīga, lieta, bet pavisam kas cits ir būt iemestam reālajā žurnālistikas vidē, kur teoretizēšanai atliek pamaz laika. Labākā pamatteorija, kas rodas praksē, ir tāda, ka nav stulbu jautājumu - ir stulbi neuzdot jautājumu, ja kaut ko nezini.

Pēcāk esmu darbojies gan kā dienas un nedēļas izdevumu izklaides sadaļas, gan kā mēneša žurnāla galvenais redaktors, kas ir pavisam cita pieredze. Tas liek iemācīties darbošanos komandā, sapratni, ka viens nav darītājs un ka tev ir jāuzticas cilvēkiem, ar ko sastrādājies.

Izklausās, ka ikdienas rutīna drukātajos medijos īpaši neatšķiras no darba interneta medijā?

Jā, tā varētu būt. Galvenā atziņa gan reportiera, gan redaktora situācijā ir tāda, ka žurnālistikā nav ko darīt cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par miljonāriem un strādāt normētu darbalaiku, aizmirstot par darbu brīvajos brīžos. Žurnālistika ir dzīvesveids, un tam ir jāpatīk.

Bieži dzirdēti pārmetumi par interneta mediju satura piedāvājumu, kas pieklibojot tieši profesionālajā aspektā. Šis arguments nereti tiek minēts kā būtisks trūkums. Ar ko vēl atšķiras interneta un drukātie mediji?

Interneta vide ir krietni elastīgāka. Drukātie mediji, vismaz Latvijā, joprojām cenšas pieturēties pie laika zobu vairs neizturošām dogmām, arī jaunu ideju realizēšana ir krietni sarežģītāka. Savukārt interneta mediju problēma Latvijā tik tiešām joprojām ir bieži vien pārāk virspusīgā pieeja pasniegtajam materiālam. Ir par maz izvērstas žurnālistikas.

Vai profesionālu žurnālistu iesaistīšanās interneta mediju ikdienas darbā, satura veidošanā, varētu uzlabot šo situāciju?

Problēma, visticamāk, meklējama kvalificēta darbaspēka trūkumā, bet ticu, ka tuvākajā laikā notiks pārmaiņas, jo arvien vairāk drukāto mediju profesionāļu meklēs darba iespējas interneta vidē. Grozies, kā gribi, bet prese grimst. Tas, vai tā nogrims pavisam, jau ir atkarīgs no fundamentālus lēmumus pieņemošajiem ļaudīm.

Internets ir mainījis priekšstatu par to, kas ir masu medijs. Pastāv viedoklis, ka neprofesionālo “žurnālistu” iesaiste LV ziņu portālos ir veicinājusi to popularitātes pieaugumu atšķirībā no drukātajiem medijiem, kuru tirgus daļa nemitīgi sarūk.

Vadošie interneta mediji iekaroja savu vietu tirgū pirmie tādēļ, ka drukātie mediji sākotnēji neticēja interneta uzvaras gājienam, informācijas piedāvāšanai par brīvu un iespējai tādā veidā nopelnīt. Tika nogaidīts, bet tikmēr nostrādāja paruna "kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ". Domāju, ka primāri tas skaidrojams šādi.

Ir ierasts, ka interneta vide ir brīva no abonēšanas maksām. Minētais apstāklis līdz šim ir veicinājis lasītāju pieaugošu interesi par interneta ziņu portāliem. Kādi izaicinājumi sagaida interneta medijus Latvijā?

Domāju, ka Latvijā nav iespējams pelnīt ar abonēšanas maksas ieviešanu par ziņu portāla satura izmantošanu. Rezultātā iegūtu tas, kurš joprojām piedāvātu saturu par brīvu. Vēl savu vietu iekarojuši sociālie mediji, taču attiecībā uz masu mediju informācijas vidi sociālie mediji drīzāk ir tikai vēl viens tūlis satura pasniegšanā, nevis pretnostatījums.

Neticu "jauno mediju" teorijai, jo sajūta, ka mūsdienās ikviens var būt žurnālists un pat "masu medijs", ir ļoti mānīga. Nepieciešama tomēr profesionalitāte, zināšanas konkrētajā jomā. Bet blogi ir apsveicama lieta, vārda brīvība noteikti nav nekas slikts.

Kādas pārmaiņas vajadzētu ieviest TVNET Izklaidē?

Mēģināsim TVNET Izklaidi veidot nedaudz dzīvāku, interaktīvāku, ko jau iesākts darīt. Izklaides žurnālistika vispār ļauj vairāk "dauzīties" un tik stingri neievērot ziņu žurnālistikas principus. Vienmēr esmu uzsvēris, ka izklaides žurnālistikā ar lasītāju jārunā kā ar savu draugu vai paziņu, nevis kā ar abstrakto portāla auditoriju. To arī sāksim darīt - vairāk draudzēties ar lasītāju.

Liels solis šajā virzienā ir arī jaunās iespējas "Pajautā TVNET" ieviešana (pirmās lapas apakšā labajā pusē). Ja ikvienam rodas kādi jautājumi, tad vēlreiz - nav stulbu jautājumu, droši!