Paredz paplašināt skatuvi, skatītāju zāli un paaugstināt jumtu

"Rīgas namu" Projektu vadības nodaļas vadītājs Kaspars Plūme pastāstīja, ka koncertzāli pārbūves ietvaros plānots paplašināt no pašreizējām 1100 līdz 1500 vietām, palielināt arī balkonu. Koncertzāle iegūs plašāku skatuvi, līdz ar to tā būs piemērota arī lielu kolektīvu, piemēram, simfonisko orķestru, koncertiem. Ņemot vērā, ka zāle pēc pārbūves būs izmantojama dažādiem muzikāliem un arī prezentācijas pasākumiem, tā tiks nodrošināta ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām.

Pārbūves ietvaros zāles aizskatuvē iecerēta plaša telpa dekorācijām un citām palīgtelpām.

"Rīgas namu" vīzija ir paaugstināta un stiklota ēkas fasāde pilsētas kanāla pusē, iecerēts arī par dažiem metriem paaugstināt ēkas jumta daļu. Tā kā Rīgas Kongresu nams ir iekļauts pilsētas centra vēsturiskā mantojuma sarakstā, šī iecere jāsaskaņo ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, ar kuru par šo jautājumu paredzēts diskutēt 16.februārī, pavēstīja Plūme. Viņš arī piebilda, ka šo ieceru īstenošana būs atkarīga no arhitekta redzējuma.

Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe savukārt norādīja, ka šī ir

"viena laba iespēja pilsētā labā vietā iegūt labi funkcionējošu ēku koncertu un kongresu vajadzībām".

Līdzās pārbūvei zāles akustikas nodrošināšanā tiks meklēti moderni risinājumi ēkas akustikas nodrošināšanai, ko cer paveikt ar ārzemju ekspertu palīdzību. Dripe arī norādīja, ka arhitektu iespējas zāles paplašināšanai atvieglos Kongresu namam 2000.gadā veiktā piebūve.

Projektēšanas konkursu iecerēts izsludināt martā

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) norādīja, ka ēkas pārbūves projektēšanas konkursu iecerēts izsludināt martā, pārbūves projektēšanai "Rīgas namu" budžetā šogad ir paredzēti 400 tūkstoši latu. Ameriks arī sacīja, ka turpmākās projekta izmaksas pašlaik nav skaidri nosakāmas, jo tas atkarīgs no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem, izvēlētājiem būvmateriāliem un tehniskajiem risinājumiem.

Saskaņā ar "Rīgas namu" plānu kopš marta iesniegtos arhitektu projektus vērtēs maijā, bet lēmumu par izraudzīto projektēšanas piedāvājumu paredzēts pieņemt jūnijā. Rīgas Kongresu nama pārbūves projektēšana varētu ilgt septiņus līdz desmit mēnešus, minēja Plūme.

"Rīgas namu" Īpašuma attīstības un būvniecības nodaļas projektu vadītāja Anita Kamerāde pastāstīja, ka konkursā par Rīgas Kongresu nama pārbūvi noteicošā nebūs cena, bet arhitekta redzējums par šo Rīgas koncertdzīvei būtisko objektu.

Uzraudzības padomes vadītājs Raimonds Pauls klāstīja - jebkurš mūziķis saprot, cik šāda koncertzāles ir nepieciešama. Par to ir runāts jau ilgus gadus, bet beidzot parādījies kāds konkrēts plāns. Viņaprāt, svarīgākais ir, lai pilsēta nepārtērējoties nonāktu pie maksimāli iespējamā rezultāta, jo

"nav milzīgu līdzekļu, lai šeit kaut ko būtiski pārbūvētu. Galvenais, lai nauda neaiziet kaut kādos nezināmos un nepareizos virzienos".

Koncertzāles izmantojuma diapazons būs plašs

Pauls uzsvēra, ka atjaunotās koncertzāles izmantojuma diapazons būs plašs - gan simfoniskās mūzikas un kamermūzikas, gan arī populārās mūzikas koncertiem. Līdz ar zāles pārveidi būs risināmi dažādi citi organizatoriski jautājumi, piemēram, par tiešraižu un ierakstu iespējām radio un televīzijā, zāles akustikas risinājumiem un citām funkcijām.

Maestro arī ar smaidu sejā piebilda, ka jaunajā koncertzālē obligāti būs vajadzīgas labas klavieres, bez kādām neviena cienījama koncertzāle neesot iedomājama.

"Latvijas koncertu" priekšnieks Gundars Ķirsis arī norādīja, ka Rīgā jau izsenis trūkst kvalitatīvas un plašas koncertzāles, kurā varēs notikt arī lielu sastāvu, piemēram, simfonisko, orķestru koncerti. Tāpēc Ķirsis pauda cerību, ka zāles akustikas risinājumu meklēšanā tiks ņemtas vērā mūziķu prasības un piedāvātie risinājumi.

Būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2014. gadam

Jau vēstīts, ka padome tika izveidota februāra sākumā, lai formulētu un izsvērtu pasūtītāja prasību kopumu Rīgas Kongresu namā plānotās Rīgas koncertzāles tehniskajam un funkcionālajam risinājumam, kā arī sekotu līdzi projekta realizēšanas gaitai. Paredzams, ka līgumu par Rīgas Kongresu nama ēkas tehniskā projekta izstrādi varētu noslēgt šovasar, tādējādi jau nākamā gada sākumā būtu iespējams sākt objekta pārbūvi .

Jaunās koncertzāles būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Par Rīgas koncertzāles uzraudzības padomes priekšsēdētāju iecelts komponists Pauls, viņa vietnieks ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC), padomē līdzdarbojas arī pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, mūziķis Māris Briežkalns, skaņu režisors Edmunds Zazerskis un valsts uzņēmuma "Latvijas koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis.

Jaunās Rīgas koncertzāles projekta pasūtītāja funkcija uzdota pašvaldības uzņēmumam "Rīgas nami", kas saskaņā ar RD lēmumu apsaimnieko Rīgas Kongresu nama ēku.

Pašlaik Rīgā nav koncertzāles, kas atbilstu mūsdienu tehniskajām prasībām, nodrošinot pietiekamu skatītāju vietu skaitu zālē.