Kur līgot - laukos vai pilsētā?

Kaspars Zaviļeiskis
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Pērn Latvijas Līgo svinēšanas peripetijās notika vērā ņemams pavērsiens – Rīgas dome ar tās jauno mēru priekšgalā pieņēma drosmīgu lēmumu 23. jūnijā sarīkot lielu pasākumu 11. novembra krastmalā. Daudziem par lielu pārsteigumu tas bija pat ļoti labi apmeklēts, kā rezultātā radās jautājums – vai tiešām Latvijā Līgo dodas svinēt tikai uz laukiem?

Vēl vairāk – pērn noskaidrojās, ka daudzi laucinieki sadomājuši Līgo svētku vakarā speciāli atbraukt uz Rīgu, lai paskatītos, kā tad rīdzinieki tai pilsētā svin tos svētkus! Nevar arī neminēt vairākus vērā ņemamus faktus – sabiedriskais transports pilsētā Līgo dienā bija bezmaksas, pasākumā nebija ieejas maksas un nebija arī lieguma ņemt līdzi savu "groziņu". Plus bija padomāts par ļoti dažādu paaudžu un interešu svinētājiem, piedāvājot trīs atšķirīgas muzikālās ievirzes skatuves. Neizpalika Jāņu ugunskuri, alus, pīrāgi un viss pārējais svētkiem piederošais. Pasākums varēja izgāzties, bet... izdevās uz urrā!

Tādējādi nav nekāds brīnums, ka tāds tiek rīkots arī šogad. Tātad, jau tradīcija un, tātad, vērā ņemama stereotipa – galvaspilsētā Līgo vakarā nav ko darīt - laušana. Protams, grūti nepiekrist arī daudzo pilsētnieku uzskatam, ka šie nu reiz ir tie svētki, kurus ir lieliski svinēt laukos, pie sava ugunskura, ar savu Jāņu sieru, savu alu, saviem pīrāgiem, šašlikiem un citiem nacionāliem vai nacionalizētiem ēdieniem, dziedot dziesmas, meklējot papardes ziedu un mēģinot atminēties citus gada īsākās nakts rituālus. Taču, kā jau tas noticis ar visiem galvenajiem gada svētkiem, reti kurš vairs var pateikt, ko tad īsti latvju senči kuros svētkus ir darījuši, kāpēc un vai vispār tas ir bijis tā un ne savādāk. Ir kopējā masā salīdzinoši neliels procents folkloristu, kuri mēģina uzturēt vai reanimēt senos svētku rituālus, taču lielākā daļa vēlas vienkārši iedzert alu, paēst šašliku un sieru un vēlams darīt to pie ugunskura, kas ne vienmēr izvēršas par pasakainu idilli, ņemot vērā ne no zila gaisa ņemtajam teicienam - "līst kā pa Jāņiem".

Attiecīgi ir saprotama arī daudzu svinētāju izvēle mesties tā sauktajās masu zaļumballēs, kas tiek rīkotas vai katrā Latvijas pilsētā, un kāpēc lai Rīga būtu izņēmums? Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka daudziem rīdziniekiem tādu idillisko lauku, kur braukt un svinēt Līgo, nemaz nav. Tādēļ pats ar interesi gaidu nu jau otro līgošanu krastmalā, kas no pērnā gada atstājusi gana patīkamas atmiņas līdzīgi, kā trim visnotaļ atšķirīgiem skatuves māksliniekiem, kuri arīdzan nolēmuši arī šogad līgot Rīgā. Tālāk vārds viņiem pašiem!

Foto: publicitātes
Foto: LETA
Foto: publicitātes

Lai laba līgošana kā pie kāda ezera vai lauku sētā, tā mazākā vai lielākā zaļumballē!

P.S. Tiec jo īpaši aicināts paust savu viedokli par Līgo svinēšanas tradīcijām un stereotipiem diskusijā raksta komentāros!

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu