"Tas, ka citiem ir svētki, nozīmē, ka man ir darbs. Tas sākās jau skolas laikos, kad mani jau laida uz skatuves kaut ko nospēlēt un pārējiem no tā nebojājās nervi," tā par svētkiem TVnet izteicās dziedātājs Igo.
Tomēr, neskatoties uz to, Igo cenšas izjust katrus svētkus - vai tie ir Ziemassvētki, kāda dzimšanas diena, kāzas vai kas cits. Uz katru notikumu notiek īpaša gatavošanās, tiek plānots, cik liels būs klausītāju pulks, kādu pirmo valsi gribēs jaunais pāris.
Jau otro gadu Ziemassvētkos Igo gatavo īpašu stundu garu programmu, kas tiks izrādīta 10 baznīcās Latvijā līdz pat decembra beigām, pēdējam koncertam Jaunajā Ģertrūdes baznīcā. Koncerta veidotāji centīsies parādīt sanākušajiem dažādu tautu kultūru - būs dziesmas dažādās valodās, protams, arī latviski, un notiks arī radošā darbnīca. Tajā interesenti kopā ar pašiem mūziķiem varēs gatavot dažādu tautu Ziemassvētku rotājumus - gan uz galda liekamus, gan eglītē karināmus.
Koncerts "Pasaule svētku krāsās" plānots kā pasaules apceļošana: no Norvēģijas līdz Ķīnai, Armēnijai un atpakaļ Latvijā caur Igauniju, tāds, lai būtu ausīm klausāms, acīm baudāms un arī rokas nebūtu jātur klēpī. Tāpēc šobrīd arī pats Igo mācās darināt rotājumus, lai varētu pamācīt sanākušos izgatavot ko jaunu un krāsainu. Vairāk par to un citiem svētku koncertiem mājaslapā www.igomm.lv
Igo sola pārsteigumus, piemēram, daudzus noteikti izbrīnīšot rotājumu izcelsme, jo ir pieņemts uzskatīt, ka tās ir latviešu tradīcijas. Taču patiesībā tas ir aizguvums no citas tautas.
Igo bērnībā Ziemassvētku nav bijis
Diemžēl kā daudziem tajos laikos, kad Igo bija mazs puika, arī viņu mājās Ziemassvētki tika laisti garām, tos nesvinēja, bet lielā kopā nākšana bijusi tieši Vecgada vakarā. Gan eglītes rotāšana, gan dāvanu saiņošana, gan viss pārējais, tai skaitā Salatētis.
Gadu mija - visa sakārtošanas laiks
Taču gadu mija dziedātājam asociējas ar lielu tīrību un lielo dzīves telpas sakopšanas notikumu. Jau tā mūžam mammītes sakārtotajā vidē tikuši veikti papildu uzlabojumi, kas deva sajūtu, ka tieši Jaunais gads jāsagaida arī ar sakārtotām sajūtām.
Tas un citi svētku priekšdarbi, tai skaitā ēst taisīšana, rosinājuši svētku sajūtu. Īpašās Igo atmiņas ir vecmāmiņas gatavotie āboli mīklā. Tagad šo tradīciju turpina viņa mamma un krusttēvs, viņiem sanākot lieliski, taču vecmāmiņas veikums palicis nepārspēts. Konkrēti vāciskais pedantisms - vienmēr pagatavotais garšojis pareizi un nežēlīgi labi, izskatījies nevainojami. Savulaik Igo arī iesaistīts šajā gatavošanas procesā, taču tagad viņš izvairās no ēst taisīšanas.
Salatētis iekšā viesoties gan nav nācis
Dāvanas parasti bija atstātas zem eglītes. Bijis kāds blīkšķis, durvju klaudziens vai kas cits, kas liecināja, ka nupat, nupat Viņš vēl te ir bijis, lai radītu to klātesamības sajūtu, tā atceras Igo.
Mūziķa ģimene ir visai internacionāla. Tādēļ itin bieži svinēšana notikusi arī pie radiem Igaunijā, tādēļ latviešu tradicionālie zirņi uz Ziemassvētku galda ienākuši krietni vēlākā laikā.
Svinības notikušas kuplā pulkā ar brālēniem, māsīcām, tantēm un onkuļiem, kopā sanācis milzīgs troksnis un liela jautrība.
Taču tagad pēc šiem svētkiem, pēc koncertiem baznīcās, gaidāma labi padarīta darba sajūta un arī neliels tukšums, ka viss ir atkal galā, viss izdarīts un jāsāk domāt atkal no jauna, ar ko cilvēkus iepriecināt.
