« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. Anno 1954 2011. g. 12. decembrī, 15:06

   Vaira
   Man 61 un Ziemassvētkus vienmēr esam svinējuši.Protams,nebija publiskas balles,bet mājās vienmēr tika svinēti Ziemassvētki ,Lieldienas un Jāņi(starp citu,Jāņus svinējaarī darbavietās) un neviens nekad mums to nav liedzis.Tā ka nevajag te liet,viss ir atkarīgs no paša.Ja auga komunistu ģimenēs tad jau droši vien ka sidzapziņa neļāva svinēt tautas svētkus:)))))
   ===========================
   Nu, nemaz tik vienkārši nebija vis - ļoti labi atceros tās atzīmēšanas aiz aizkariem,jo
   pa ielām staigāja miliči ar kārtības sargiem un raudzījās, vai kaut kur logos neredz
   eglīti, vai nedzird Ziemsvētku dziesmas... Daudzstāvu rajonos oficieru madāmas rakstīja ziņojumus milicijai, kuros pretējās mājas logos bijušas redzamas Ziemsvētku
   eglītes. Bija tas viss, vai kā bija ... :-(
   Un ļoti labi atceros, kā Līgovakarā mūsu mājas pagalmā iebruka miliči un padomju kara jūrnieki, izspārdīja ugunskuru, apgāza galdu, savāca sveikā palikušo cienastu,
   un aizgāja klaigādami ko līdzīgu "fašizm ņe proiģot!" ... Arī tas ir bijis. Tā ka varēja
   svinēt, vien klusu, bez liekas afišēšanās, jo bez visa cita Ziemsvētku svinēšana varēja
   palīdzēt vienam otram zaudēt darbu, tikt izslēgtam no augstskolas utt., arī tādi gadījumi bija. 1980. gados jau bija "miera vējos" :-)
   Ak jā, tā Līgovakara laikā mēs dzīvojām Bolderājā, kara jūrnieki un cietumnieki toreiz
   bij praktiskās sadzīves ikdiena :-(

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. ak 2011. g. 12. decembrī, 13:50

   Arī mūsējā nesvinēja. Vienreiz, atceros, varētu būt bija gadi astoņiu, deviņi, kad vāzē bija ielikti egles zari un iedegtas dažas svecītes. Piekodināja skolā nevienam neko nestāstīt. Skolasbiedri stāstīja, ka eglīti pušķojot jau 24-tajā, mēs vienmēr 31-ajā. Mamma bija skolotāja, bet pat pensijā aizgājusi neuzdrošinājās. Par Ziemassvētkiem kaut ko izdzirdēju tikai augstskolas laikos, kad pamazām tuvojās atmoda. Tad tikai mamma pamazām sāka apmeklēt baznīcu. Bet es tā arī līdz šim joprojām nespēju pieņemt baznīcas idejas. Svinu latviskos Ziemassvētkus nevis Kristus dzimšanas svētkus, kam galīgi nav sakara ar mūsu tautas izcelsmi, dzīves filozofiju.
   Uzskatu, ka daudz kas mums neveicas tieši tāpēc, ka esam pārņēmuši visādus svešus svētkus, tradīcijas, bet aizmirsuši savus. Svētku svinam nepareizos laikos, kad dabā vairs nav spēcīgās enerģētikas utt.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. si 2011. g. 12. decembrī, 11:00

   Mūsu mājās vienmēr svinēti gan Ziemassvētki, gan Jāņi. Vecāmāte visos laikos par to ļoti gādāja. Nepiederam nevienai konfesijai, tāpēc mums vienmēr bija latviski, jautri svētki ar dziedāšanu un visādām izklaidēm. Esot bijuši gadījumi, kad miliči nāk skatīties un aizrāda, ka tagad tādus svētkus vairs nesvin. Vecāmāte laipni sagaidīja, sakot, ka viņas mūžā šie svētki vienmēr svinēti, uzcienāja ar piparkūkām vai sieru,atkarībā no tā, kas par svētkiem bija , un tā viss beidzās. Viņai nevarēja pretoties:))) Tā pat radās baumas, ka vecaimātei ir kādi slepeni sakari vai aizmugure:) Tā nebija. Viņa bija par sevi pārliecināta sieviete un darīja to, ko varēja jebkurš, ja būtu bijusi dūša.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. hmm » si 2011. g. 12. decembrī, 11:32

   Labs kas labi beidzas. Un arī labi,ka ir savi argumenti un vēlme svinēt vienus vai citus svētkus. Tā nu ir lieta, kas tiešām ir dziļi personīga šobrīd. Bet padomju laikos bija dažkārt jābūt nopietnam pamatojumam kāpēc kaut kas notiek Jāņos, Ziemassvētkos, nemaz nerunājot par 18.novembri. Tā varēja būt kolhoza dibināšanas jubileja, Ievas vai Aleksandra vārda diena. Tik vienkārši jau nu nebija kā te dažs raksta. Un dažādos gados bija dažāda attieksme no ''uzraugu''puses. Tie skribenti tik te pārsvarā jaunuļi un tad nu lieka,s ka viņi zin vislabāk.

   Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
5. AP 2011. g. 12. decembrī, 10:27

   Lai IGO izdodas jauka Ziemassvētku koncertu programma! Veiksmi un neatslābstošu darbošanos turpmāk.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. smaids 2011. g. 12. decembrī, 09:35

   Acīmredzot Igo ir audzis padomju "paraugģimenē". Kārtīgam "padomju pilsonim" nepieklājās svinēt ne Ziemassvētkus, ne Jāņus. Kārtīgs "padomju pilsonis" sagaidīja Jauno gadu ar Kremļa kurantu skaņām un Brežņeva vēlējumu "C Novim godam, tovāriši!" (arī Rīgas televīzija uz to brīdi pieslēdzās Maskavai, jo visiem padomju pilsoņiem bija pienākums šo notikumu atzīmēt vienādi - ar Kremļa sveicienu krievu valodā). Palasot komentārus, redzam, ka tādi relikti vēl saglabājušies.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
7. Jānis 2011. g. 12. decembrī, 08:33

   Ko tas Igo te muld!!!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
8. He 2011. g. 11. decembrī, 19:02

   Ar ziemassveetkiem bijaa taa, ka gluzi cietumaa tieshaam nelika, bet par zinaamu dumpinieciskumu uzskatiija gan. Ofciaali sho sveetku nebija un kaa jau te viens rakstiija, visas publiskaas egliites (skolaas, pilseetu laukumos, klubos utt.) tika uzstaadiitas peec 26. decembra. Ziemassveetku dziesmas publiski neskaneeja nekur un nevienaa beernudaarzaa vai skolaa taas nemaaciija. Protams, daudzi taas zinaaja, jo bija iemaaciijushies gimenees. Padomijai nebija pa speekam izniicinaat visas Latvijas laika dziesmu graamatas, nosu burtniicas un galvenais, cilveeku atminu. Bet publiski taas neatskanoja un nedziedaaja. Tie, kuriem nebija nepiecieshamiibas kaapt pa karjeras kaapneem, vareeja atljauties svineet, jo, lai arii valdiija ateisms, tomeer pastaaveeja arii ticiibas briiviiba un bazniicas darbojaas. Protams, ka tur Ziemassveetki bija un taa bija goda lieta aizlaviities uz bazniicu Ziemassveetku vakaraa. Bet taapat kaa tagad, arii toreiz taadi iisteni ticiigi bija maz. Tagad bezmaz vai reizi gadaa aiziet uz bazniicu ir taada kaa tradiicija, bet tad taa jaunieshiem bija viena no protesta formaam. Kopeejaa attieksme no padomju varas bija negatiiva un tas vareeja drusku sho to ietekmeet. Tajos laikos neviens pat nesapnoja, ka padomju vara kaut kad vareetu nebuut, bet dziivot tacu vajadzeeja. Citaadi daudzi no tiek, kas te plurina vispaar nebuutu shajaa pasaulee. Cilveeki taapat sapnoja kluut par labiem aarstiem, par labiem zinaatniekiem, rakstniekiem, aktieriem utt. 60-tajos gados cilveeks, kurs demostratiivi apmekleeja bazniicu un svineeja Ziemassveetkus diez vai vareeja cereet, ka buus vadoshais aarsts, vadiis zinaatnisku laboratoriju, vai ka vina sacereetos dzejolus iespiedis kaut vai vieteejaa rajona aviizee. Laikam ejot attieksme kluva pielaidiigaaka un 80-to gadu viduu jau vareeja arii bez lieka troksna svineet visu, kas ienaak praataa. Peec paaris gadiem 1987. gadaa, kad kluva skaidrs, ka ar padomju varu ir cauri, Ziemassveetku vakaraa visi Riigas latviesi ar raavienu kluva ticiigi - bazniicas bija paarpildiitas. Tagad nomierinaajushies.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
9. atmiņa » He 2011. g. 12. decembrī, 08:58

   Tajos laikos Ziemassvētku vakarā pie Siguldas baznīcas durvīm dežūrēja skolotāja un daži komjauniešu aktīvisti, un neļāva skolniekiem ieiet baznīcā. Un esmu dzirdējusi, ka tas pats bijis arī pie citām baznīcām. Tā bija ar to "ticības brīvību" tajos laikos... Parastā svētdienā jau varēja aiziet uz baznīcu, bet Ziemassvētku vakarā gan nē. Bet Ziemassvētku vakarā baznīcas arī padomju laikos bija pārpildītas ar ļaudīm, ka nebija kur adatai nokrist. Jo tieši tajā vakarā iet uz baznīcu jauniem cilvēkiem skaitījās tāda kā "modes lieta". Citos laikos gan tikai tantuki pārsvarā gāja.
   Ziemassvētku dziesmiņas, piem., Elvisa Preslija dziedāto "Klusa nakts...", varēja klausīties pa ārzemju radio, tai skaitā arī pa tolaik populāro poļu radio. Polija arī bija komunistu valsts, bet Varšavas radio Ziemassvētku melodijas pārraidīja.

   Ieteikt Ziņot redakcijai
10. :) 2011. g. 11. decembrī, 15:53

    Tajos tālajos laikos kā mamma gribēja, tā arī darīja. Mūsu ģimene svinēja gan Ziemassvētkus, gan Jaungada atnākšanu.
    Ziemassvētki klusi un mierīgi pie eglītes ar dāvanām, piparkūkām un pantiņiem. Starp citu, gājām uz Jauno Ģertrūdes baznīcu un neviens milicis nekad nav klauvējis pie dzīvokļa durvīm.
    Tikai Jaungads bija skaļi svētki, varēja trokšņot, atceros, kad braucām uz laukiem , lai var iztrakoties, jo tur bija kalns pa kuru tad arī nakts vidū ar kamanām laidām lejā un gar malu saspraustas pašdarinātas lāpas.
    Tas atkarīgs kādā ģimenē aug bērns un kā to uztver vecāki. Šodien arī daudzi nesvin NEKO, un vai tad tas ir kas īpašs.....
    Pēc gadiem, kad šodienas bērni būs izauguši, tad arī teiks- mūsu ģimene nesvinēja helovīnus vai dies' zin ko vēl no plašās pasules ienākušu.

    Ieteikt (4) Atbildēt Ziņot redakcijai
11. zzz... 2011. g. 11. decembrī, 15:44

    Ziemsvētkus svinēja arī drošībnieku ģimenēs, protams, klusi, mājās.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
12. GRANDE 2011. g. 10. decembrī, 21:14

    Vairums jauktajās ģimenēs LPSR laikos tā bija.Katrā gadījumā-skumji.

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
13. 
    Ināra Balode (fasolla) 2011. g. 10. decembrī, 21:01

    ...klusi ziemassvētki mājās vienmēr bija,ir un būs. Pareizāk,precīzāk - Kristus dzimšanas svētki. Izvēle ir izdarīta,un paļāvība mierā. Tā pat neviens nespēj zināt kas notiks rīt. Skaisti svētki pārdomām.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
14. 
    Ināra Balode (fasolla) » Ināra Balode (fasolla) 2011. g. 10. decembrī, 21:04

    Jaunais Gads nav pielīdzināms. Tas ir kas cits - tie ir pasaulīgi svētki,ēšana,lustēšanās,televīzija,sal
    ūts,rīta salāti ar kafiju un torti...tas ir pavisam kaut kas cits.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
15. precizējums 2011. g. 10. decembrī, 19:41

    Kad Padomju Savienībā iebruka vācu okupanti, uzreiz atjaunojās baznīcas, Pēc kara Staļins nolēma, ka lai reliģija paliek tikai čekas kontrolē. Tas bija pat ļoti ērti.
    Gadījās, ka cilvēki aiziet uz bażnīcu, bet tur komsorgs lūdz Dievu..
    Bet nekas, pasaka, ka viņš ''veic uzdevumu'', ''kontrolē'', u.t.t.
    Tie, kas mācījās garīgajos semināros, nevarēja dienēt padomju armijā...

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
16. Fricis 2011. g. 10. decembrī, 17:33

    Man ir 30 gadi un visu mūžu ir svinēti romantiski pūkaini ziemassvētki. Neko tur padomju vara nekontrolēja, kas notiek aiz dzīvokļa durvīm, milici dzīvoklī ito vienreiz dzīvoklī esmu redzējis, kad tēvu piekāva, un vienreiz pie durvīm, es šim aizcirtu durvis degungalā, jo sabijos, mamma pēctam atvēra un ārā kautko runājās, bet iekšā nebruka, kā te visi pasakas stāsta un biedē ar briesmīgo komunismu, kad Latviši mīlēja Latviju un viens otru, laiks simt reiz labāks par šo brivlatvijas elli

    Ieteikt (4) Atbildēt Ziņot redakcijai
17. Fricis » Fricis 2011. g. 10. decembrī, 17:34

    Tipa tēvu piekāva nejau milcis, bet kautkādi huligāni pa nakti

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
18. He » Fricis 2011. g. 11. decembrī, 18:30

    Tu esi dzimis 1981. gadaa un kaut ko vari atcereeties no 1984.-85. gada. Tad padomija jau bija faktiski degradejusies un faktiski nesekoja taadiem siikumiem kaa egliite ziemassvetku vakaraa, ja vien to nededzinaaja uzkriitoshi. Taapat shajaa laikaa jau vareeja briivi klausiities chikaagas pieciishus utt. Uz P.Stickas (tagad Terbatas) ielas bija komisijas veikals ar importa preceem. Tas ko atljaava 1984. gadaa bija pilniigi neiedomaajams, teiksim, 1965.-1975. gadaa. Taa ka nerunaa par padomju laikiem, kurus tu faktiski nezini. Par "istajiem padomju laikiem" nevis par tiem padomju laikiem, kad Breznevs jau bija zem zemes un saakaas vispaareejais bardaks.

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
19. estēts 2011. g. 10. decembrī, 15:22

    un labi vien ir, nesagruzīja tev Igo smadzenes, arī manā bērnībā un jaunībā bija tikai Jaunā gada svinēšanas svētki, kas bija ļoti pozitīvi un jautri, ar karnevāliem u.t.t., diemžēl Ziemassvētki man neizraisa tādas asociācijas, viss kas saistīts ar to jūdu ticību ir tumšs un nomācošs, ar pseido reliģiozitāti, pārgrieztiem ģīmjiem, un sajūtu, ka vienmēr kādam esi parādā;P, tikai nezin par ko, tāpēc arī šobrīd man Jaunais gads ir svētki Nr. 1

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
20. pārgrieztie ģīmji » estēts 2011. g. 11. decembrī, 15:16

    apskati spoguli

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
21. nu nu 2011. g. 10. decembrī, 14:22

    ''Atmodas'' laikos sāka runāt par briesmīgo dzīvi Padomju Savienībā.
    Varēja iekulties nepatikšanās par visu ko. Tomēr, kas gribēja, svinēja Ziemassvētkus, pat gāja uz baznīcu. Tikai, jauniešiem tas varēja sagādāt nepatikšanas. Ja baznīcā pilns ar vecām tantiņām, tad tie daži jaunieši piesaista uzmanību. Kāds varēja apjautāties, kur mācās, palūgt uzrādīt dokumentus, noskaidrot personību. Bet no otras puses, jauniešiem raksturīgs dumpinieciskums. Arī VDK darbinieki apzinājās, ka jaunieši nav nopietni.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
22. jāaaa 2011. g. 10. decembrī, 14:11

    Lasot komentārus,secinājums- cik cilvēkiem īsa atmiņa, cik ātri viņi aizmirst to, ko nepatīk atcerēties, un arī cik pārgudri savos secinājumos ir tie kam varbūt paveicās ar ģimeni,dzimtu,svinēšanas vietu, ka Ziemassvētkus tomēr varēja kaut kā svinēt arī padomju laikos.

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
23. VĀRDS 2011. g. 10. decembrī, 12:19

    Ja cilvēks godā Dievu, Kungu Jēzu Kristu, tad var dziedāt Dievnamā, bet, ja dzied tikai tapeic, ka vajag, tad tā - zaimošana.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
24. Es 2011. g. 10. decembrī, 11:28

    Tiem, kuriem vecāki gribēja bija arī Ziemassvētki. Bet ne jau visās ģimenēs atzīmē visus svētkus, tāpēc nevajag runāt muļķības un vispārināt, Igo.

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
25. Ilze » Es 2011. g. 10. decembrī, 11:43

    Man arī nebija,un nav arī tagad,jo es neticu ne Dievam Tēvam,ne Jēzum Kristum.Un nav ko pārmest tiem,kam šādu vai citādu iemeslu dēļ nav bijuši Ziemassvētki.Tagad visi tik ticīgi un svētīgi,un visu mūžu gultā zem segas eglīti dedzinājuši,ka nu tikai.Galu galā,kas grib,tas svinēja un svinēs.Cienu viņu uzskatus,bet cieniet arī manus.Acīmredzot Igo ģimenē nesvinēja,un miers!Tā ir katra personīga lieta.

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
26. zelda » Es 2011. g. 10. decembrī, 14:58

    Arī manā ģimenē nesvinēja , kaut gan esam latvieši

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
27. FANE - MO un Ingai 2011. g. 10. decembrī, 10:05

    Ja nezini, kas ir IGO, tad Tev jāaiziet uz viņa koncertu.
    Jo dzied viņš vienmēr lieliski, nevis kaut kā, bet vienmēr no sirds:)

    Ieteikt (5) Atbildēt Ziņot redakcijai
28. līvs 2011. g. 10. decembrī, 10:04

    Stulbi strīdi svinēja,nesvinēja,bet runājot par Igo koncertiem ziemassvētkos,tad jāsaka tie ir teicami,itsevišķi iepriekšējos gados,kad tajos piedalījās I.Ulmanis un vēl citi mākslinieki. Brīnišķīgu svētku um miera atmosfēru viņi uzbūra ar savu dziedājumu.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »