Foto: LETA

Gunars Ķirsis: «Jebkurš koncerts, tas, protams, ir notikums, taču tas ir pagātnē. Ir notikumi, kam ir ilgtermiņa ietekme, piemēram, Rēzeknes koncertzāles celtniecība, Pētera Vaska fonds.

LASI TVNET: Nodibināts komponista Pētera Vaska fonds

Tāpat šajā gadā notika arī pirmais Rīgas festivāls. Tas ir svarīgi, jo beidzot pilsētai ir savs festivāls kā Helsinkos, Zalcburgā un Viļņā. Tas būs daudzfunkcionāls, multimediāls mākslas un arī mūzikas notikums.

Personību ir daudz un spilgtas. Bet tas, ko es gribu teikt, – iespējams, daudz svarīgāk ir aizbraukt uz koncertu Baltinavā un sajūsmināt publiku nekā uzkāpt uz skatuves Rīgā un nodziedāt kaut kā vai nospēlēt kaut ko.

Spilgtās personības mums palīdz spodrināt spalvu pasaules kontekstā un uztur augstu līmeni, bet ir ļoti daudz spilgtu personību, kas nav tik zināmas, jo šie cilvēki dara savu ikdienas darbu. Protams, varam saukt gan [Karelu Marku] Šišonu, gan [Elīnu] Garanču, gan Vestrardu Šimku un Andri Nelsonu, kas ir ļoti talantīgi un godprātīgi dara savu darbu. (..)

LASI TVNET: Nelsonam piešķirta prestižā "Echo Klassik" balva

No nākamā gada gaidu to, ka klausītāji būs tikpat ieinteresēti mūzikā kā šogad un viņu skaits turpinās pieaugt. Novēlu, klausoties mūziku, rast iedvesmu labiem darbiem, kas, manuprāt, ir visas mākslas lielākais uzdevums.»

Foto: LETA

Helēna Demakova: «Par gada absolūti nozīmīgāko notikumu es uzskatu Mākslas muzeja Rīgas birža atklāšanu, bet lieta tāda, ka pati esmu rīkojusi tur divas atklāšanas izstādes un līdz ar to man ir interešu konflikts (smejas). Bet jebkurā gadījumā ēka ir rekonstruēta, ir arī pastāvīgā kolekcija, un manā skalā tas apsteidz citus kultūras notikumus.

LASI TVNET: Lāce: muzejs "Rīgas birža" ir īsta pērle!

Grūti nosaukt gadījumus, kad Latvija būtu izcēlusies pasaulē. Ir daudz vienlīdz spilgtu notikumu, bet tā, ka kāds francūzis atbrauktu un teiktu, ka, oh, Latvija pasaulei piedāvājusi kaut ko neredzētu, grūti minēt.

Teātrī mums ir īsta renesanse, mūzika, kā parasti, ir ļoti laba. Runājot par konkrētiem piemēriem, jānosauc režisora [Alvja] Hermaņa »Oblomovs« Jaunajā Rīgas teātrī, uz ko es gribu iet arī otrreiz, un arī opera kopumā, kas noturējusi līmeni. Katrs pasākums, katrs koncerts, katra izrāde... Savukārt par izstādēm pasaules līmenī ir grūti runāt. Nav!

LASI TVNET: Žurnāls "Theater Heute" cildina Hermaņa un Āboliņa veikumu

Runājot par personībām, ir tās pašas ierastās – Alvis Hermanis, Andrejs Žagars. Ir tie paši dižgari, kas mums ir, arī Radio kora vadītāji Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš, protams, arī Pēteris Vasks, Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš ar savu Korāna tulkojumu. Nekādi jauni dižgari klāt nav nākuši.

Ir divas lietas, ko gaidu no nākamā gada, – Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību un Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju.

Visiem Latvijā vajadzētu sekot līdzi kultūras budžetam un saprast, ka identificējamies ne tikai ar pilsoniskām brīvībām un valstisko pārmantojamību, bet pirmkārt ar savu kultūru. Nekādas [budžeta] »griešanas« nav pieļaujamas.»