Laika apstākļi ziemas aktīvo sporta veidu cienītājus un kalnu īpašniekus šogad nav lutinājuši itin nemaz. Kā viņi ar to sadzīvo un kādos apstākļos pašmāju kalnu trases varētu uzņemt apmeklētājus, par to turpmākajās rindās.
Vienīgā alternatīva - Alpi
Cik zināms, Gaiziņš, Žagarkalns, Milzkalns un Golgāts (abi pēdējie kalni uzņem apmeklētājus arī šobrīd) bijušas vienīgās pašmāju Latvijas slēpošanas trases, kas šoziem vispār atvērtas, ziemas prieku baudītājus uzņemot pirms Ziemassvētkiem. Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars sarunā ar TVNET stāsta – tas vairāk bijis kā žests aktīvās atpūtas piekritējiem, proti, esam gatavi sākt darboties, kolīdz tam gatava būs arī Dabasmāte. Kaut arī šajos platuma grādos tiek pūsts mākslīgais sniegs, lai tas noturētos, gaisa temperatūrai jābūt vismaz -3 grādiem.
Līdzīga situācija patlaban ir arī visā Skandināvijas reģionā. Piemēram, somiem, kas pērn varēja lepoties ar ievērojamu aktīvā dzīvesveida tūristu pieplūdumu, tagad jākož pirkstos, jo ir iztērēti daudzi tūkstoši kalnu uzturēšanas tehnikas iegādei. Runājot par Eiropu, šobrīd kalnu trases atvērtas ir vienīgi augstkalnē un Alpos, jo pēc jaunā gada ir uzsnidzis (šajās vietās trases funkcionē ar dabīgo sniegu).
Drēgnais laiks ir aktīvo sporta veidu piekritēju kataklizma
Foto: LETA
Jānis, kurš ar snovbordu nodarbojas daudzus gadus un sezonas laikā kalnu trasi apmeklē vismaz reizi nedēļā, neslēpj savu vilšanos – tumšais un drēgnais laiks pirmām kārtām ietekmē paša noskaņojumu, un mīnusu neesamība, viņaprāt, ir īsta ziemas aktīvo sporta piekritēju kataklizma:
«Ir šausmīgi traki. Ja cilvēkiem nav iespēju aizbraukt uz ārzemēm, tad principā ziema ir norakstāms gadalaiks. Lietainā laikā un slapjdraņķī tev neatliek nekas cits, kā sēdēt mājās pie televizora.»
Kalnu trasēm vismaz 30% lieli zaudējumi
Žagars (viņš darbojas arī Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociācijas valdē) pauž cerību, ka attiecīgā gaisa temperatūra varētu būt sagaidāma nākamnedēļ, tomēr jau šobrīd skaidrs – šoziem pašmāju trases darbosies vismaz ar 30% lieliem zaudējumiem. Tas ir skaitlis, ko ziemai ierastos laika apstākļos kalnu trases no novembra beigām, decembra sākuma būtu ietirgojušas līdz šim.
Foto: kalniem.lv
«Ja atstājam sev cerības, ka apmeklētāju skaits katru gadu caurmērā ir diezgan konstants, varam domāt, ka uzšausim sniegu un nostrādāsim arī martā, pietuvinot to ciparu klāt [nullei],» skaidro «Žagarkalna» īpašnieks. Kā minimālo summu, lai trasi vispār varētu «palaist», viņš nosauc 1500 latus, un skaidrs, ka, sniegam nokūstot, šo naudu var atkal norakstīt zaudējumos. «Bet es negribu žēloties,» piebilst Žagars.
«Šajā biznesā ar to ir jārēķinās, un ilgtermiņā tas nes peļņu.»
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidroģeoloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa TVNET apliecina - no nākamās nedēļas pirmdienas (9.janvāra) gaisa temperatūra visā Latvijas teritorijā būs robežās no -2 līdz -7 grādiem, tomēr stabils sals naktīs turēsies tikai līdz nedēļas vidum un nedēļas beigās atkal kļūs siltāks.
Pašreizējās laika prognozes ziemas prieku baudītājiem nav īpaši cerīgas, jo nedaudz vēsāks laiks gaidāms tikai mēneša beigās. Arī februārī, kas ierasti ir aukstākais mēnesis Latvijā, gaisa temperatūra būšot virs normas. To, cik ilgi turpināsies šis gadalaiks, ko par ziemu vismaz šobrīd nosaukt ir grūti, LVĢMC pārstāve pagaidām atsakās prognozēt.
Slēpošanas trases šogad būs dārgākas
