Zinātāju aprindās par viņu klīst dažādi Čaka Norisa jokiem līdzīgi nostāsti. Piemēram, viņš ir spējīgs vienlaicīgi atrasties divos Latvijas nostūros vai pa ceļam no mājām Ozolniekos uz darbu Rīgā izmest «nelielu» līkumu, lai paņemtu slēpni Liepājā. Iepazīstieties – Gatis Kalniņš, pašmāju aktīvākais slēpņotājs. Par viņu un viņa aizraujošo hobiju arī turpmākajās rindās.
Slēpņošana (angļu valodā to dēvē par «geocaching») ir mazliet orientēšanās sportam līdzīgs aktīvās atpūtas veids ar uzsvaru nevis uz ātrumu, bet gan piekļūšanu mērķim un noslēpta objekta atrašanu. Slēpņi jeb kastītes, kur jāpierakstās, lai apliecinātu, ka tu te esi bijis, parasti ir novietoti tā, lai tos nebūtu viegli atrast, un reizēm arī piekļūšana tiem ir īsts izaicinājums. Sākotnēji tie meklēti ar kartes un norāžu palīdzību, bet tagad GPS tehnoloģijas un viedtālruņos iebūvētās navigācijas sistēmas šo uzdevumu krietni atvieglo.
Pirmo reizi par šo nodarbi Gatis uzzinājis no raksta vx.lv portālā 2007.gadā, bet pats ar to nodarbojas kopš 2008.gada. Šobrīd viņš atradis jau vairāk nekā 7000 slēpņu, kas sanāk vidēji četri dienā. Viņš bija vienīgais, kas vienubrīd «paciemojies» visos pieejamajos Latvijas slēpņos. Taču slēpņu skaits mainās, un šobrīd valstī ir ap 2120 aktīvo slēpņu. Tobrīd to skaits bija ap 1000.
Tā kā pirms tam ilgāku laiku viens no šobrīd aktīvākajiem pašmāju slēpņotājiem bija aizrāvies ar orientēšanos, sākotnēji slēpņošana likusies nedaudz muļķīga – ir skaidri zināmas koordinātas un viss, kas jāizdara, ir jāaiziet un jāpaņem slēpnis. Bet pamēģināja un iepatikās. Kaut arī pasaules mērogā vidējais slēpņotājs ir pensionārs, Latvijā ar to aizraujas lielākoties gados jauni cilvēki.
«Man patīk tieši tas process – slēpņa meklēšana. Kad pāris dienas neesi meklējis, jau prāts kļūst nemierīgs un gribas ko atrast,» Gatis raksturo sava hobija nozīmi. Jau kopš bērnības, iesaistoties dažādās aktivitātēs, gūta pieredze, kas noder arī šodien, dodoties slēpņot. Bez tam viņš bijis treneris savai meitai sporta kāpšanā, līdz ar to uzrāpties nekur nesagādā lielas grūtības.
Interneta vietnē «geocaching.com» katrs interesents var izvēlēties sev tīkamāko uzdevumu, slēpni vai misiju. Taču ne vienmēr ar lielākajām grūtībām nākas saskarties brīdī, kad tu atrodies ceļā uz slēpni. Mājaslapā atrodami arī tādi uzdevumi, kuros, lai uzzinātu slēpni, vispirms jāatmin atjautības mīkla, bet tās mēdz būt ļoti sarežģītas.
Slēpņotāji paši arī izvieto šīs kastītes, taču līdz šim Gatis slēpņus izvietojis maz, jo ar aktivitāti augušas arī prasības, vēlme izlikt tikai tādus slēpņus, kas būtu aizraujošs galamērķis. «Aiz elektrības sadales kastēm izlikt nav māksla,» viņš saka. Ilgākais laiks, ko Gatis ir gājis uz slēpni, ir bijušas 13 dienas vienā virzienā. Kastīte atradusies netālu no Nepālas Himalajos esošās Anapurnas. Tas ietilpa viņa ceļojuma plānā, ejot apkārt kalnu grēdai. «Bet es zināju, ka gribēšu to paņemt.»
Aktīvā slēpņotāja statistika varētu vedināt uz domām, ka viņš droši vien neguļ naktīs, taču viņš norāda, ka tā nebūt nav – ikdienā viņš vada auto rezerves daļu tirdzniecības kompāniju un reti beidz darbu pirms paredzētā laika. «Acīmredzot, kad es to daru, tad darbojos pietiekami intensīvi un īsā laikā var atrast daudz,» viņš secina.
Uz valsts svētkiem 18.novembrī daži noslēpumaini pašmāju slēpņošanas entuziasti (@LV_Patriots) izlika jaunu slēpņu sēriju, kas aptvēra visu Latvijas kontūru. Gatis bija pirmais, kam izdevās atrast tos visus. Slēpņotāji, cenšoties nodarbi padarīt interesantāku, slēpņos mēdz ievietot «ceļotājus» – dažādas mantiņas vai monētas ar misijām, kas jāizpilda. Citi slēpņotāji, pārvietojot šos «ceļotājus» no viena slēpņa uz nākamo, palīdz izpildīt misiju. Gatis ir palaidis pasaulē ceļojošu monētu ar Sprīdīša attēlu. Tai ir dots uzdevums ar slēpņotāju palīdzību nonākt Antarktīdā. Aktīvais slēpņotājs cer, ka drosmīgajam latviešu folkloras laimes meklētājam tas izdosies vēl pirms viņa.
