«Gaisma līgo Latvijā!» - ar šādu saukli šogad svinēsim kārtējos Dziesmu un deju svētkus, kas dalībnieku skaita ziņā solās būt pēdējo gadu desmitu plašākās svinības. Svētku rīkotāji nule iepazīstinājuši ar māksliniecisko programmu, kurā gaidāmi daudzi pirmatskaņojumi.
Ko varam sagaidīt no Dziesmu un deju svētkiem? (52)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja par rekordlielu dalībnieku skaitu - 38 ar pusi tūkstošiem - tika runāts jau iepriekšējos dziesmu un deju svētkos 2008.gadā, tad zināms, ka šogad dalībnieku rekords tiks pārspēts – plānots, ka svētkos piedalīsies ap 40 tūkstošiem cilvēku. Svētku galveno koncertu tēmas saistīsies ar senču mantojumu, saules ceļu un dažādām senlaiku un mūsdienu zīmēm. Šiem svētkiem par godu
radīti arī vairāki jauni skaņdarbi, kas piedzīvos savus pirmatskaņojumus.
Latvju lirikas un etnoroka sintēze koriem
«Ir viens liels skaņdarbs speciāli pasūtīts un komponēts tieši šiem svētkiem, proti, Uģa Prauliņa «Līgo Jāņu nakts mistērija», kas apvieno visas iepriekš minētās dalībnieku grupas, kas būs tāda svētku iztrakošanās, svētku eksplozija, kad mēs atraisām bizes un labā nozīmē uzspridzinām emocionāli visu mūsu telpu,» etnoroka sintēzi raksturo Dziesmu un deju svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss.
Tikai latviešu skaņdarbi un apdares
Vairākus jaunumus dzirdēsim arī pūtēju orķestru izpildījumā Doma laukuma dižkoncertā, kur skanēs 43 skaņdarbi. «Pirmo reizi skanēs tikai latviešu mūzika, jo orķestri vienmēr savos koncertos ir spēlējuši puslatviešu, ārzemju komponistu mūziku. Mēs esam ļoti mērķtiecīgi pēdējos 10 gadus gājuši un daudz pasūtījuši komponistiem gan oriģinālmūziku pūtēju orķestriem, gan tautasdziesmu apdares, tautas melodiju apdares. Mēs esam spējuši šoreiz salikt programmu tikai no latviešu mūzikas,» lepojas Pūtēju orķestru Dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš.
Krāšņais deju lieluzvedums «Tēvu laipas»
Īpaši krāšņs solās būt arī deju lieluzvedums «Tēvu laipas» Daugavas stadionā, kur dalībnieku būšot 15 tūkstoši - teju trīsreiz vairāk nekā skatītāju.
«Dejas ir veidojuši kopsummā 23 horeogrāfi.
Šī ārkārtīgi lielā horeogrāfijas atšķirība dos bagātību un krāšņumu,
un arī tādu vēsturisku priekšstatu par to, kas tautas dejā ir noticis gadu simtos, ne tikai pāris gadu desmitos,» uzsver Dziesmu svētku lieluzveduma režisore Māra Ķimele.
Savu kulmināciju svētki, kā ierasts, sasniegs Mežaparka Lielajā estrādē
Noslēguma koncertā «Līgo» atkal satiksies visas lielās svētku dalībnieku grupas – gan dejotāji, gan pūtēju orķestri, gan kori.
Noslēguma daļā iekļauti 40 dažādu laikmetu skaņdarbi,
taču par pazīstamu melodiju trūkumu skatītājiem nebūs jābēdā.
«Jau otro reizi pēc kārtas būs arī tautas sadziedāšanās daļa, kurā tiešām skanēs daudz dažādu tautā iemīļoto dziesmu, un tad nu katrs varēs izdziedāties līdzi un izdejoties uz nebēdu,» sola Dziesmu un deju svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss.
Kopumā uz dažādiem Dziesmu un deju svētku pasākumiem pārdots jau vairāk nekā 74,5 tūkstoši biļešu, bet joprojām pieejami vairāk nekā 17 tūkstoši biļešu.