Jūlijā Harisons paziņoja, ka Šveicē ārstējās no smadzeņu audzēja. Maijā viņam izoperēja plaušu vēzi, bet 1998.gadā - rīkles audzēju. Pēdējo nedēļu laikā viņam Ņujorkā un Losandželosā veica smadzeņu audzēja radioterapijas intensīvo kursu. Harisons gandrīz zaudēja dzīvību kāda psihiski nestabila cilvēka uzbrukumā ar nazi viņa mājās Londonā 1999.gada beigās. Viņu izglāba sieva, kura uzbrucējam iesita ar galda lampu. Tomēr uzbrukumā Džordžs cieta smagi un ar 10 durtām brūcēm bija spiests ārstēties slimnīcā. Nesen Harisons par 7 miljoniem sterliņu mārciņu iegādājas māju netālu no Belinzonas Lugano apkaimē netālu no Šveices klīnikas, kurā viņu ārstēja. Šajā mājā viņš dzīvoja ar savu otro sievu Olīviju, kuru apprecēja 1978.gadā. Iepriekšējā sieva Petija Boida viņu atstāja 1974.gadā, dodot priekšroku viņa draugam Ērikam Kleptonam. Sešdesmitajos gados Harisons kopā ar Džonu Lenonu, Polu Makartniju un Ringo Stāru muzicēja grupā "The Beatles", kuru joprojām daudzi uzskata par visu laiku izcilāko grupu un neparastāko kultūras fenomenu. Karjeras laikā bītli pilnībā iekaroja mūzikas pasauli, Lielbritānijas un ASV dziesmu tabulu pirmajās vietās ierindojot savas 27 dziesmas. Arī 30 gadus pēc savas izjukšanas bijušie "The Beatles" dalībnieki izdeva savu lielāko hitu izlasi "1", kas abu valstu tabulās nekavējoties uzkāpa pirmajā vietā. Harisons bija pazīstams kā "klusais bītls" sešdesmitajos gados un kā patstāvīgu izcilu mūziķi pasaule viņu atzina jau pēc leģendārās grupas izjukšanas 1970.gadā. Ilgi atradies Džona Lenona un Pola Makartnija ēnā, pēc grupas izjukšanas tajā pašā gadā viņš laida klajā albumu "All Things Must Pass", kas viņam deva pasaules slavu kā ģitāristam un dziesmu autoram. 1971.gadā Harisons sarīkoja pirmo liela apmēra roka labdarības pasākumu "The Concert for Bangladesh", lai savāktu naudu bada plosītajai valstij. Labdarības pasākuma ietvaros divi koncerti notika Ņujorkas "Madison Square Garden". 1987.gadā Harisons atgriezās mūzikas topā ar albumu "Cloud Nine", bet pēc gada izveidoja "Traveling Wilburys" kopā ar Bobu Dilanu, Roju Orbisonu, Tomu Petiju un bijušo ELO līderi Džefu Linnu, izlaižot divus ļoti sekmīgus albumus. Rojs Orbisons gan nomira dažas nedēļas pēc pirmā albuma laišanas klajā. Reizēm kopā ar Harisonu šajā grupā muzicēja arī Ringo Stārs, taču nekad Pols Makartnijs. Viņš darbojās arīdzan filmu biznesā, tai skaitā 1979.gadā piedaloties "Monty Python''s Life of Brian" gan kā producentam, gan kā aktierim, bet 1986.gada "Mona Lisa" kā producentam Savukārt 1990.gada gangsteru drāmai "Goodfellas" viņš sacerēja mūziku. Pēc Lenona traģiskās nāves 1980.gada decembrī, kad viņu Ņujorkā pie paša mājas nošāva kāds psihiski nevesels fans, tādējādi pilnīgi nonāvējot cerības par bītlu varbūtējo atkalapvienošanos, Harisons pārcēlās uz savu īpašumu Oksfordšīrā un izvairījās no sabiedrības uzmanības. "Pēc Lenona noslepkavošanas viņš kļuva ļoti fatālistisks. Viņu bieži varēja redzēt dzeram krogos Henlijas apkaimē, kur viņš dzīvoja," atzīmēja Harisona biogrāfs Alans Kleisons. 1999.gada uzbrukums viņu emocionāli sagrāva. "Viņam sadūra plaušas laikā, kad viņam konstatēja plaušu vēzi. Tam bija psiholoģisks efekts. Tas viņu piebeidza vairāk vai mazāk attiecībā uz parādīšanos sabiedrībā bez miesassarga." Jau vasarā parādījās baumas par Harisona drīzo nāvi, taču pats mūziķis tās noliedza. Nekavējoties pēc mūziķa nāves daudzas slavenības pauda līdzjūtību viņa ģimenei un viņa talanta cienītājiem. Malā nepalika arī Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs: "Manas paaudzes cilvēki uzauga ar "The Beatles" un viņi bija mūsu dzīves fonā, Viņš nebija vienkārši dižs mūziķis, mākslinieks, bet arī daudz darīja labdarībai. Visā pasaulē viņa ļoti pietrūks," sacīja premjers. Pols Makartnijs neslēpa savu šoku par notikušo. "Esmu satriekts un ļoti apbēdināts. Mēs zinājām, ka viņš jau ilgu laiku ir slims. Viņš bija burvīgs čalis un ļoti drosmīgs vīrs ar brīnišķīgu humora izjūtu. Viņš patiešām ir mans mazais brālis." Harisons bija visjaunākais no bītliem un grupas izjukšanas brīdī viņam bija tikai 27 gadi. Savukārt Lenona atraitne Joko Ono atzīmēja, ka Džordžs, Olīvija un Dani bija "ciešākā, vismīlošākā ģimene, kādu vien jūs varat iedomāties". "Džordžs savas dzīves laikā mums tik daudz deva un pat pēc savas aiziešanas turpina dot ar savu mūziku, savu asprātību un gudrību. Paldies tev, Džordž! Bija lieliski pazīt tevi," viņa sacīja. Arī Bobs Geldofs pauda šoku par Harisona pāragro nāvi. Viņš atgādināja, ka Džordžs viņam sniedza padomus 1985.gada leģendārā "Live Aid" labdarības koncerta sarīkošanai. "Es viņu atceros ar vistīrāko pateicību," sacīja Geldofs. Aizgājušo Džordžu Harisonu visi cildina kā ļoti patīkamu cilvēku, kuram bija sveša jebkāda augstprātība. "Viņš vienmēr bija ļoti patīkams attiecībā uz mums visiem no EMI - viņš mēdza pie mums iegriezties un pavadīt laiku. Viņš vienmēr šķita samērā kautrīgs, nedaudz apmulsis. Viņš vienmēr bija ļoti kulturāls un ļoti pieklājīgs pret ikvienu... Ikviens, kurš Džordžu pazina, par viņu varēja teikt tikai labu," sacīja ierakstu kompānijas EMI bijušais publicists Makss Klifords. To atzīmēja arī "The Beatles" biogrāfijas "Shout" autors Filips Normens, kuram ziņa par Harisona nāvi pienāca kā "šausmīgs šoks". "Grupa bija būtība ļaužu dzīvēs. Viņu apēnoja Lenons un Makartnijs un viņš nekad īsti laimīgs par to nebija. Savā ziņā viņš sajuta rūgtumu, taču vēlāk [Džordžs] saprata, kādu labu likteni viņš baudīja. Viņam bija laimīga laulība un dēls. Un viņš saprata, ka dzīvē ir kas vairāk nekā būt bītlam." Godinot "Liverpūles četrinieka" dalībnieka Harisona piemiņu "The Beatles" muzejs Liverpūlē paziņojis, ka visu dienu spēlēs viņa mūziku. Muzejā atvērta arīdzan līdzjūtību grāmata.