"Viss ir iespējams, viss var notikt. Nākotne ir tik atklāta dažādām iespējām, ka nav nedz vēlams, nedz iespējams izveidot sev gatavu dzīves filosofiju. Tad mēs nonāktu stagnācijā. Filosofija sākas ar izbrīnu un beidzas ar izbrīnu – dziļu izbrīnu. Tāpēc mums vajadzētu uztvert dzīvi un eksistenci kā straumi. Un tieši jūtas iekustina dzīvi. Jūtas dara tevi aktīvu tavas dzīves gaitā un motivē tavu rīcību un attieksmes maiņu." Tā, tuvodamies 90 gadu slieksnim, secinājis filosofs un alpīnists, norvēģis Ārne Ness.
Ārne Ness "Dzīves filosofija".
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sens ķīniešu sakāmvārds vēsta: "Steidzoties cauri dzīvei, tu varbūt redzi mērķi tālumā, bet neredzi puķes ceļmalā." It īpaši šajos superātrumu laikos puķēm atliek aizvien mazāk laika, vismaz mēs tā uzskatām, līdz ar to norobežojoties no šā brīža reālās dzīves un kļūstot par tādiem kā svešiniekiem pašu dzīvē. Piesaucot pirms Sokrata dzīvojušo Heraklītu, gribas salīdzināt sevi ar straumi, ne akmeņiem, ko tā nes, un straume nevar būt neaktīva, tas būtu pretdabiski. Sekojot klasiskajiem domāšanas grāmatu piemēriem, Ness veidojis savu darbu pēc dialoga principa, pieaicinot sarunām kolēģi Pēru Ingvaru Heukelandu. Tādējādi "Dzīves filosofija" no iespējami sausas domas klejošanas pārvēršas reizēm piezemētā (tai nozīmē, ka reālajai eksistencei pietuvinātā) pārrunā par ikdienā tik aktuāliem jautājumiem. Kā tu izjūti sevi un pasauli? Vai ir grūti likt jūtām izpausties? Vai ir viegli izteikt to, ko jūtam? Un tā tālāk. Atšķirībā no grāmatu plauktus un lasītāju apziņu pārpludinājušajiem pseidozinātniskajiem izdevumiem, kas it kā praktiski analizē katru cilvēka soli un iesaka pareizo rīcības variantu, "Dzīves filosofija" neiesaka neko. Tā neuzmācas, Ness un Heukelands vienkārši dalās uzskatos, ļaujot domai mierīgi plūst un nenolaižoties līdz vulgarizētajām "labā" un "ļaunā" kategorijām. Kā jau Spinozas skolnieks, Ness nestāda prātu krasā pretstatā jūtām. Būdams arī aktīvs Gandija nevardarbīgās pretošanās piekritējs, viņš vispār izvairās no asumiem, tai pašā laikā konkrēti atzīstot, ka daudz kam nepiekrīt. Tomēr Ness cenšas neieņemt nekādu pozīciju attiecībā uz domām, kas viņam šķiet svešas un neiederīgas, jo negrib izlikties, ka spētu pilnībā saprast to, ko domājis kāds cits no gluži citas kultūras nācis cilvēks. "Dzīves māksla ir ar lielu cieņu nodarboties ar mazām lietām. Es gribētu jūs iepazīstināt ar "labsajūtas daļskaitli", kas rāda, ka dzīve, par spīti visām sāpēm, var izrādīties pieņemama, kamēr vien mēs degam par to, ko darām." Tā Ness secinājis, vērojot, kā gados vecāki cilvēki spēj uzreiz atrisināt daudzas problēmas un saskatīt dzīvē svarīgāko. Daudzi jauni, pat pusmūža cilvēki to aptverot pārāk vēlu, jo viņiem it kā nepietiek laika noskaidrot galvenās vērtības. Nepietiek laika vai vienkārši ir bail to darīt? (Ārne Ness "Dzīves filosofija", R., "Norden AB", 2000, Daces Deniņas tulkojums)