“Ak cēlais un laipnais valdiniek, man ir teikts, ka Basrā reiz dzīvojis sultāns, kas maksājis meslus savam pavēlniekam Hārūnam ar-Rašīdam. Un vārds viņam bija Muhameds ben Suleimāns ez-Zeinī. Viņš mīlēja nabagus un sērdieņus un žēloja visus nelaimīgos, un savu naudu izdāļāja tiem, kas ticēja mūsu pravietim Muhamedam – lai Allāha svētība un miers pār viņu!” Tā Šeherezade sāka vien pirmo no saviem aizraujošajiem sapņu stāstiem, kas ne vien dzīvību glāba pašai, bet klausītāju glāba no nešpetnā garlaicības dēmona.
Tūkstoš un viena nakts.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tūkstoš un vienas nakts pasakas radās uz ielas un tirgus laukumos, izsmalcinātā profesionālo galma dzejnieku un rakstnieku valoda tām nebija rada. Taču bieži vien vietējo augstmani slavinošās galma dzejas tā arī apsūbēja gadsimtu vējos, kamēr “1001 nakts” un pati to simboliskā stāstītāja Šeherezade dzīvo joprojām. It īpaši šai gadu tūkstošu mijā, kad austrumi dažbrīd piespiedu kārtā eiropietim interesanti šķiet. Maldīgi būtu uzskatīt “1001 nakts” stāstus vien par arābu mantojumu, katrā no tiem apslēptas kā indiešu, tā persiešu leģendas, pat ēģiptiešu pasakas. Arī žanru ziņā izvēles pārpārēm – no zaglīgiem žuļiku stāstiem līdz romantiskai mīlestībai vai dēmonu apdraudētu ceļojumu piezīmēm. Apbrīnojami ir sensenie pasaku apkopotāji, kas radīja unikālo laika nepārtrauktības principu. Nesteidzīgais stāstījums apraujas visaizraujošākajā vietā, lai klausītājs i nemanītu gaidu starpbrīdi līdz svētku brīdim, kad sekos turpinājums. Praktiski seriāla jeb ziepju operas principa pirmavots. Šī grāmata aptver nebūt ne visas arābu apkopotās pasakas. Dažos Eiropas izdevumos sējumu skaits esot svārstījies no trim līdz pat divdesmit četriem. Arī kopš bērnības pazīstamie Ali Baba un Aladins tai pašā ligzdiņā izšķīlušies. Pavasara priekšvēstnesim karnevālu laikam strauji tuvojoties, “Tūkstoš un viena nakts” var lieti noderēt, kādu vēsturisku lomu izvēloties. Vēl tik jānoskatās kādā ārzemju ziņu sižetā, kā muhamedāņi saliek plaukstas, Visvareno uzrunājot, un – uz priekšu! Bismilla-a-a-h! Īpaši jāuzteic izdevēju lēmums pieaicināt vairākus ilustrētājus, katram atvēlot savu pasaku. Un tā raibā austrumu paklāja dinamikā grāmatā mijas Helēnas Heinrihsones, Anitas Kreituses, Vitas Lēnertes-Grasas, Vijas Zariņas, Ivara Heinrihsona, Aivara Vilipsona, Kaspara Zariņa un Denisa Zatravkina bildes. Katram savas, bet visiem krāsainas un košas. (“Tūkstoš un viena nakts”, R., “Jumava”, 2000, Roberta Krodera tulkojums)