Mazliet par Meteņiem:

• Meteņu mielasts. Ir ticējums, ka Meteņos daudz jāēd, tad būšot bagāts gads. Tradicionālie Meteņa ēdieni ir cūkas galva, kājas, ausis un aste, kā arī pupas un zirņi, miežu biezputra, plāceņi un pīrāgi. Meteņu mielastā ir alus, gaļas un pīrāgu pārpilnība.
• Maskošanās. Ar Meteņa dienu beidzas budēļos iešanas laiks, tāpēc pēdējā dienā šī tradīcija bijusi sevišķi iecienīta, tā ka dažos novados Meteņa dienu saukuši pat par Budēļu dienu. Tas ir pats lielākais ķekatu laiks un beidzamā reize šajā ziemā, kad vēl var iet ķekatās. Kā atceramies, ķekatās vai budēļos latvieši sāk iet Mārtiņos, dara to visu ziemu, arī Ziemas saulgriežos, un noslēdz to Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās – čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, nāve, lielā sieva, mazais vīriņš u.c., sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija – ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls.
• Ciemošanās. Meteņu svinēšanā ietilpst braukšana ciemos.
• Laišanās ar ragavām. Viena no populārākajām Meteņu tradīcijām ir laišanās ar ragavām. Meteņos no kalna laižas gan lieli, gan mazi. Kas tālāk aizlaižas, tam šajā gadā būs labāka raža vai izaugs garāki lini. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo veiksmīgāks gads.
• Uguns rituāls. Ir saglabājušās liecības arī par Meteņa uguns rituālu. Ejot braukt ar ragavām no kalna, ņēma līdzi salmus, kurus sakrāva kaudzē kalna galā un aizdedzināja, dažviet no salmiem tika darināti tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti – tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.
• Zīlēšana un laika pareģošana. Kā visi saulgrieži, arī Meteņi ir īpašs laiks, kad ar maģisku darbību var ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. (Info no: http://majaslapa.co/)

Meteņi Grīziņkalnā

PASĀKUMI

Baltijā lielākais ledus skulptūru festivāls

«Balttour 2014» Ķīpsalā

Ziņģētāju un stāstnieku vakars Dekšārēs

Ģimenes ar bērniem aicina uz nodarbību «Stāsti par bruņiniekiem»

KONCERTI

Alternative.lv Gada balvas 2013

Festivāls «Vīnes klasika»

Operā Karmenas lomu dziedās izcilais mecosoprāns Oksana Volkova

IZRĀDES

Jautra un asprātīga dejas izrāde «Barčiks»

«Gribu bērnu!» beidzot Rīgā

Populārās izrādes «Gribu bērnu!» komanda, kuras sastāvā ir pazīstamie aktieri Ģirts Ķesteris, Maija Doveika, Zane Daudziņa vai Marija Bērziņa un Aldis Siliņš, pagājušā gada nogali pavadījuši daudzās Latvijas lielākajās pilsētās, kur pārpildītās skatītāju zālēs krietni izsmīdinājuši skatītājus. Februārī jutekliskā komēdija jeb demogrāfiskais sprādziens divās daļās būs skatāma tuvāk galvaspilsētai - to varēs noskatīties kinoteātrī Splendid Palace 10. februārī. Februārī plānots viesoties arī Ropažos - 13.02. un Lielvārdē - 20.02.

«Bask@bols.lv» un «Taureņi ir brīvi» viesosies Rīgā

Ēča debija Valmieras teātrī: «Ziema zem galda»

7.februārī Valmieras drāmas teātra Mazajā zālē notiks pirmizrāde Rolāna Topora (Roland Topor) lugai «Ziema zem galda» (L'hiver sous la table), ko iestudējis Ģirts Ēcis. Šī ir režisora debija Valmieras teātrī. Lugas žanrs ir daudzsološs - pasaka pieaugušajiem. Izrādes mākslinieks ir Reinis Suhanovs, komponists - Jēkabs Nīmanis, izrādē spēlē aktieri Māra Mennika, Māris Bezmers, Kārlis Neimanis, Inga Siliņa un Imants Strads. «Šī ir luga, kur aktieriem izspēlēties,» saka režisors Ģirts Ēcis. «Tās vēstījums ir pozitīvs, beigas - labas, ne velti mēs to nosaucām par pasaku, jo dzīvē jau viss tā droši vien nebeigtos.»