Kā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) juriste Laima Amatniece, vācot viedokļus LNKC, 94% viedokļu bijuši pozitīvi un tikai 6% negatīvi.

Šodien Dziesmu un deju svētku padomē tika prezentēts likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumu projekts, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika.

27.februārī šo grozījumu projektu plānots iesniegt valsts sekretāru sanāksmē.

Brīvdienas iecerei gan ir arī oponenti. Valsts prezidenta Andra Bērziņa sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba sēdē stāstīja, ka prezidents vēloties, lai Dziesmu un deju svētku noslēguma svētku dienu nenovietotu blakus 4.maija un 18.novembra svētku dienām, tāpēc ka pēdējām ir politiska piesaiste, bet Dziesmusvētki ir tautas svētki. Rāviņa-Vimba sacīja, ka prezidents vēloties vērst uzmanību uz grozījumu ekonomisko ietekmi, jo jauna brīvdiena radīs grūtības uzņēmumiem.

Kultūras ministre Dace Melbārde oponēja, ka pārāk maz tiekot ievērota Dziesmusvētku loma valsts un nācijas izveidošanā. Viņasprāt, grozījumi likumprojektā varētu to aktualizēt.

Ministre stāstīja, ka Dziesmusvētki 19.gadsimta beigās ļāva latviešiem apzināties sevi kā nāciju un lielā mērā ietekmēja padziļinātu folkloras pētniecības sākšanos. Padomju laikā Dziesmu un deju svētkiem bija duāla nozīme - no vienas puses svētkos bija jāiekļauj ideoloģiskās nodevas, bet no otras - tā bija iespēja dziedāt tautasdziesmas, valkāt tautastērpus, simbolu valodā paust ilgas pēc brīvības un iznest nacionālo identitāti cauri grūtiem laikiem. Ministre norādīja, ka Dziesmu un deju svētki ir arī starptautiski atzīti un iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu sarakstā.

Rīt prezidentam un kultūras ministrei esot paredzēta tikšanās, lai vēlreiz pārrunātu šo jautājumu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena (V) padomes sēdē norādīja, ka komisijā visas frakcijas ir bijušas vienotas atbalstā likuma grozījumu projektam. Rībena arī uzsvēra, ka grozījumu projektu vajadzētu virzīt ātri, lai to varētu pieņemt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā. Padomē darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dziesmu un deju svētku padomes darbu koordinē LNKC.

Jau ziņots, ka pērn Dziesmu un deju svētku padome rosināja Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu.

Priekšlikuma virzīšanai notika arī darba grupas sanāksme, kur tika secināts, ka nepieciešams veikt grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» un noteikt statusu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Ja svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena jānosaka par brīvdienu.