1. JŪRA

Pirmais un galvenais iemesls, lai dotos uz Sardīniju, ir, protams, jūra. Jūra Sardīnijā ir vistīrākā un caurspīdīgākā visā Itālijā. Sardīnijas pludmales stiepjas 1850 km garumā, kas ir viena ceturtā daļa no visām Itālijas pludmalēm kopā. Katru gadu pasaules skaistāko pludmaļu topā tiek ierindotas vismaz divas Sardīnijas pludmales. Jūra Sardīnijā ir ārkārtīgi kolorīta – daudzas reizes dienā tā maina savu krāsu un ļauj viļņiem spēlēt dažāda rakstura rotaļas. Jūras krasti negarlaiko nevienu, jo pilnīgi visa salas krastmala ir fantastiska savā DAUDZVEIDĪBĀ – te ieraudzīsi visu, ko spēj iztēloties tava fantāzija: sākot ar baltām kāpām un līdzenām smilšu pludmalēm salas dienvidos un austrumos, līdz pat milzīgām stāvām kraujām, kuras apskalo spēcīgi viļņi, salas rietumu un ziemeļu krastos.

2. VĒSTURE

Sardīnija ir ar ļoti senu vēsturi. Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur dzīvojusi Nuragi civilizācija, kas salā apmetusies 1800. – 500. g. p.m.ē. Nuragi ir smagu akmeņu konusveida konstrukcijas ar ļoti šaurām un zemām ejām, kas tika veidotas vietās, kur atradās svētais ūdens. Tieši šādās celtnēs apmetās senās sardu ciltis. Lielāko no Nuragi konstrukcijām, kas iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā, var apskatīt Barumini.

Pie Pulas atrodas senās feniķiešu pilsētas Noras drupas. Nora tika celta aptuveni 900. gados p.m.ē. Tāpat uz salas vēl joprojām ir labi saglabājušas citas feniķiešu laikmeta celtnes (piem., San Saturnino bazilika, San Gavino baznīca), Bizantijas laikmeta baznīcas (piem., San Giovanni di Sinis baznīca un fantastiskā San Tirinita di Saccargia baznīca).

Cagliari, Sardīnijas galvaspilsētu, sāka celt 7. gs. p.m.ē. Vēsturiski vissaistošākā ir Castello daļa, kas tika celta 13. gadsimtā. Castello joprojām ir ļoti labi saglabājusies un valdzina iebraucējus ar dažāda rakstura monumentiem, kā, piemēram, Bastione di Saint Remy.

3. DABA

Sardīnija ir pavisam neskarta, tā ir patiesa, skaista un dabiska. Parco della Giara, kas atrodas Tuili, Medio Campidano provincē, 4 km attālumā no Barumini, ir vienīgā vieta visā Eiropā, kur vēl var satikt savvaļas zirgus, kuru priekšteči nāk no Nuragi laikmeta. Dabas parks atrodas kalnu augstienē, no kurienes paveras unikāls skats uz visu Sardīnijas zemi. Braucot ar auto, pamanīsiet, ka daudzās vietās ceļa satiksmi regulē kāds saulē apcepinājies aitu gans. Lai kur jūs dosieties, ik pa laikam balto aitu bars jūs «palūgs» piebremzēt vai apstāties pavisam, lai viņas savā lēnajā solītī, nokārtām galviņām paklausīgi šķērsotu savu ikdienas ceļu.

Salas austrumu piekraste ir viens liels pārsteigums. Tur ir viss – jūra, kalni un savvaļas dzīve.

Salas vidienē, kā arī daudz kur citur, sastapsiet melnus, resnus, plankumainus rukšus un rāmi ar lieliem metāla zvaniem kaklā klīstošas savvaļas govis. Te sprigani lēkā kalnu kaziņas un vakara tumsā pār šoseju čāpo pelēki eži. Sardīnijas galvaspilsētā, veroties debesīs, ik pa brīdim varat sasveicināties ar rozā flamingiem, bet dabas parkā Monte Urpino lielā vairumā sastapsiet krāsainos pāvu tēviņus, kas ir kļuvuši par izciliem fotomodeļiem.

Visskaistākais ceļš, ko ieteiktu noteikti izbraukt, ir Ogliastaras reģions – Dorgali, Tortoli, Siniscola, Nuoro, Baunei apkārtne. Kalnu masīvi veido elpu aizraujošas ainavas, brīžiem liekas, ka atrodies starp milzu kanjoniem.

4. AKTĪVĀ ATPŪTA

Tā kā Sardīnijas salai ir ne vien jūra, bet arī ļoti daudz kalnu, šī ir fantastiska vieta aktīvās atpūtas cienītājiem: te ir izstrādāti n-tie maršruti velobraucējiem, salas austrumu piekraste ir ideāla vieta tiem, kam patīk alpīnisms (augstākā kalnu virsotne ir Punta la Marmora, kas slejas 1833 m augstumā), tāpat ir arī daudz citu vietu, kas priecēs kalnos kāpējus, – Pedra Longa, Cala Gonone, Cala Luna, Santa Maria Navarrese, Gorropu kanjons, Biddiriscottai. Salas rietumu krasts pie Oristano ir labākā vieta sērfotājiem un kaitotājiem, savukārt Villasimius atradīsiet labākās niršanas vietas. Castiadas atrodas izpletņlēcēju skola, kur ir iespēja izlēkt ar izpletni. Daudzviet tiek organizētas izjādes ar zirgiem, gan pa kalnienēm, kas savā ziņā ir ekstrēmi, gan arī mierīgas izjādes saulrieta stundā gar jūras krastu.

5. ĒDIENS

Tieši tāpat kā visur Itālijā, ēdienam Sardīnijā ir īpaša nozīme, un, lai arī pirmais vārds, kas stāv uz lūpām un sirdī katram īstenam sardam, ir JŪRA, nākamais izskanēs ĒDIENS. Jūras veltes ir jāēd tur, kur tās ir tikko svaigi zvejotas, un Sardīnija jums dod šo garantiju – ikvienā ēdienkartē nobaudīt pirmā svaiguma jūras veltes – astoņkājus, mīdijas, kalmārus, zobenzivi, lielās un mazās garneles, tunci un daudz ko citu. Noteikti nogaršojiet CULURGIONIS, kas ir sardu nacionālais ēdiens – tas ir mīklas izstrādājums, pildīts ar kartupelīti, sieru un piparmētru, ko servē kopā ar ragu mērcīti, kā arī ļoti tipisks ēdiens ir Sardo Malloreddus alla campidanese – makaroniņi ar gaļu. Sardīnija ir artišoku valstība, kur tiek gatavoti dažādi ēdieni no šā vitamīniem bagātā dārzeņa. Ziemas mēnešos no novembra līdz martam ir jūras ežu sezona, kad visu restorāniņu ēdienkartēs būs iespraucies vārdiņš Ricci di Mare.

Tipiskākie saldumi ir: pardulas, kas tiek gatavotas no ricotta siera, mandeļu cepumi amaretti, pabassine un sardu Torrone, kas atšķirībā no citos reģionos gatavotajām torrone ir mīkstas konsistences, jo tiek gatavota bez cukura. Sardīnijai ir arī savs nacionālais dzēriens – MIRTO, ko piedāvās restorāniņos pēc garšīgās maltītes. Noteikti nobaudiet arī to, jo citur pasaulē Mirto neatradīsiet! Arī alus cienītājiem Sardīnija neliek vilties, jo tieši te tiek gatavota viena no vislabākajām Itālijas alus šķirnēm ICHNUSA, ko droši var pielīdzināt labākajam Latvijas alum.

Ja gribat nobaudīt īsta sarda zemnieka virtuvi, nepabrauciet garām kādam no daudzajiem uzrakstiem AGROTURISMO, tieši tur jūs nobaudīsiet visu, kas ir tikko svaigi plūkts no viņu paša dārza, pašu grilētas cūciņas, pašu taisītu sieru un citus labumus.

6. Pēdējais iemesls ir visi atlikušie iemesli kopā

Tas, ka sardiem un latviešiem ir daudzas līdzīgas tradīcijas. Līdzības var atrast gan tautas dejās, gan tautastērpos, kā arī mūsu nacionālajā ēdienā (viņu nacionālais ēdiens ir apcepti kartupeļi ar rozmarīnu un mazā cūciņa). Sardi ir pavisam citādāki nekā itāļi, viņiem ir sava sardu valoda, kura vairāk līdzinās latīņu nekā itāļu valodai. Uz salas ir 7 dialekti, un visi tik atšķirīgi, ka sarunājoties vienam ar otru, visas puses paliks nesaprastas. Papildus sardu valodai, protams, visi runā arī itāliski. Sardi ir kolosāli cilvēki – atvērti, laipni, smejoši, visu laiku dzen jokus, ļoti mīl savu zemi. Viņi ir daudz naivāki un uzticamāki nekā itāļi, kas nāk no Itālijas pussalas. Viņiem ir bērnišķīgāki joki un šķiet siltāka sirds. Sardi ir ļoti jūtīgi un ļoti ātri apvainojas. Tāda ir viņu mentalitāte, tāpēc viņi vienmēr pret visiem izturas laipni un sirsnīgi, lai tieši to pašu saņemtu pretī. Uz šīs brīnišķīgās salas ir fantastisks klimats, un pat tad, kad laukā ir ziema, vienmēr jūt vasaras klātbūtni.

Šī sala nekad nebeidz ziedēt – vieniem ziediem pāri vijas jau nākamie (apelsīnkoki, mandarīnkoka ziedi, saldo mandeļu ziedi, mimozas), un tā visu laiku. Pat vissausākajā vasaras sezonā, kad visa zeme liekas pārkaltusi un dzeltena, pat tad kaut kur tuvumā atradīsi pāris spilgtus oleandra ziedus.