Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) telpās (sākotnēji ēka būvēta kā Kolhoznieku nams) esošās lielās zāles remonts kā viens veselums finansiāli būtu grūti īstenojams, tādēļ katrs koncertzāles atbalstītājs ieguldīs līdzekļus kādā konkrētā projektā, šodien, sākot koncertzāles «Rīga» remontu, žurnālistiem sacīja producents Juris Millers.
Jauna koncertzāle 720 skatītājiem
Millers norādīja, ka līdz rudenim koncertzālei tiks veikts kosmētiskais remonts un to labiekārtos. Tiks labiekārtots skatītāju foajē, kur notiks mazāka formāta pasākumi, piemēram, dzejas lasījumi. Tāpat jāatjauno skatuve, kas ir 10 metrus dziļa, 10,5 metrus plata un 17 metrus augsta, respektīvi, pēc izmēra salīdzināma ar teātru skatuvēm, jāatsedz orķestra bedre, jāatjauno sienu krāsojums, jānomaina krēsli, stāstīja Millers. Zālē paredzēta vieta 720 skatītājiem, turklāt tiek domāts, kā to padarīt pieejamu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Šie darbi izmaksās ap 300 000 eiro. Koncertzāles remontā Millers ieguldīs savus personīgos un trīs palīgu līdzekļus, ko gan producents nekonkretizēja, taču būs atsevišķi uzņēmumi, kas ieguldīs savu darbu, līdzekļus un materiālus konkrētu projektu īstenošanā, piemēram, «Latvijas Finieris» rūpēsies par grīdu, «Sadolin» - par krāsām, «B.A.O.» - par būvgružu izvešanu, «Latvijas balzams» foajē izgatavos kafejnīcas iekārtas, «AJV grupa» gādās par elektrību, gaismām, skaņu. Millera ieceri atbalstīs arī vairāki citi uzņēmumi. Pagaidām vēl nav skaidrs, kādi mākslinieki pie projekta strādās.
Kā norādīja Millers, 1955. gadā celtā zāle saglabās visas interjera detaļas, arī tās, kas norāda uz zāli kā uz padomju laika celtni. «Taču sirpja un āmura tur nav,» piebilda producents. Viņš piebilda, ka līdz septembrim ir iecerēts veikt kosmētisko remontu, bet pēcāk turpināt ieguldīt zāles remontā.
Pirmie koncerti un pasākumi jau septembrī
Savukārt LZA prezidents Ojārs Spārītis minēja, ka zāle vairs netika pilnvērtīgi izmantota pēc 1972. gada, kad skatuve cieta ugunsgrēkā.
«Cerams, ka komerckultūras aprite ļaus telpām atgūt to kādreizējo krāšņumu,» izteicās Spārītis. Viņš gan piebilda, ka te ir jādomā par elektroapgādi, siltumapgādi, ventilāciju, higiēnu, skatuves darbināšanas mašinēriju, ugunsdrošību, cilvēku evakuāciju. «Nezinu, vai projekta virzītāji līdz galam apzinās, kas tas ir par darbu, un vai līdz 20.septembrim, kas iecerēts kā koncertzāles atklāšanas datums, izdosies ar visu tikt galā,» izteicās Spārītis.
Viņš piebilda, ka tā būs laba dāvana gan Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, gan arī Latvijai tās gaidāmajā simtgadē.
Koncertzāles atklāšanas koncerts, uz kuru jau ir pieejamas biļetes, notiks 20.septembrī, kam sekos vairāki nozīmīgi pasākumi, tostarp grupas «Credo» 40 gadu jubilejas koncerts, mūzikls «Eslingena» un citi pasākumi.
