Lieldienu rītā ir agri jāceļas (30)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: LETA

Šonedēļ, neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem, Latvijā daudzviet tiks svinēti Pavasara saulgrieži jeb Lieldienas. Tie ir svētki, kuros savijas etniskā pasaules izpratne ar kristīgo kultūru, kas vairāku gadu simtus dzinusi savas saknes Latvijā. Tas ir brīdis, kad ir aizgājusi garā, tumšā ziema un cilvēki jūt, ka ir sācies jaunais cikls. TVNET novēl gaišu domu un saules siltuma pilnas Lieldienas!

Liepājas Universitātes (LU) Kurzemes Humanitārā institūta pētniece un folkloriste Gita Girņus TVNET stāsta, kas ir Lieldienas un kā tās ir jāsvin pēc tautas tradīcijām.

Kas ir Lieldienas?

LU pētniece norāda, ka Lieldienas ir svētki, kuros savijas etniskā pasaules izpratne ar kristīgo kultūru.

"Latvijā šīs divas izpratnes par to, kas ir Lieldienas, ir cieši saistītas," uzsver folkloriste. Viņa piebilst, ka folkloriskā tradīcija ir vairāk orientēta uz dabas atmodu.

"Tas ir brīdis, kad ir aizgājusi garā, tumšā ziema un cilvēki jūt, ka ir sācies jaunais cikls. Ir atmoda gan dabā, gan pašā cilvēkā," 

stāsta Girņus. Viņa norāda, ka folklorā Lieldienas ir arī saules svētki un atmodas svētki, bet kristietībā tiek pieminēti notikumi, kad Jēzus Kristus tika piesists krustā un augšāmcēlās.

Foto: LETA

Folkloriste stāsta senos ticējumus: "Lieldienu rītā ir agri jāceļas. Meitām ir ieteicams mazgāt acis un seju tekošā ūdenī, strautā. Ļoti vēlams, lai šis strauta ūdens tecētu uz austrumiem pret sauli. Tas nozīmē, ka cilvēkam tiek nodrošināts skaistums, možums un laba veselība visa gada garumā."

Gita Girņus stāsta, ka tas jādara tieši Pirmo Lieldienu rītā, piebilstot, ka labs veids, kā nodrošināt skaistumu, pēc sena ticējuma ir arī dzērveņu ēšana Lieldienu rītā. Vispopulārākā Lieldienu tradīcija mūsdienās esot olu ripināšana, krāsošana, olu ēšana bez sāls, jo citādi visu gadu būs jāmelo. Joprojām populāra ir šūpošanās, lai vasarā nekostu odi jeb knauši, kā saka Kurzemes pusē.

Ko nozīmē šūpošanās Lieldienās?

Girņus norāda, ka patiesībā šūpošanās nozīmē saules atmošanos: ticējumi vēsta, ka Lieldienu rītā pati saule trīsreiz šūpojas.

Foto: Lita Krone / LETA

Olu kauju uzvarētājs turpmāko gadu būs visveiksmīgākais

Liepājas Universitātes pētniece un folkloriste stāsta, ka cilvēkiem Lieldienās ir jāsitas ar olām, jo tā var noskaidrot, kurš turpmākajā gadā būs visveiksmīgākais, stiprākais un veselīgākais. Viņa norāda, ka Lieldienās noteikti ir jāšūpojas un daudzām ģimenēm ir savas Lieldienu tradīcijas. Piemēram, rīta pusē iet uz baznīcu, bet pa dienu kopā braukt pie dabas pirmajos pavasara piknikos. "Ir šī saistība ar dabu, ar dabas atmodu, kas, man liekas, ir mūsu gēnos ierakstīts daudzu simtu gadu garumā," uzskata folkloriste.

Foto: LETA

Tikai Pirmajās lieldienās veiktās tradīciju izdarības iedarbojas

Gita Girņus norāda, ka daudzos ticējumos ir rakstīts, ka gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās ir obligāti jāapmeklē baznīca. Viņa stāsta, ka Latgales pusē vairākus simtus gadu dominē katoļu ticība, tāpēc iedzīvotāju vairums svin Lieldienas pēc katoļu tradīcijām. Folkloriste piebilst, ka interesantas tradīcijas ir Kurzemes lībiešu reģionā. «Šajā Latvijas daļā ir bijusi tāda pazīstama tradīcija Pirmajās lieldienās kā putnu dzīšana. Tāda tradīcija ir aprakstīta tieši šajā reģionā un citur Latvijā nav pazīstama. Pirmajās Lieldienās jaunieši sapulcējās sev zināmā vietā, tad ar skaļiem saucieniem, ar izpušķotiem zariem rokās devušies jūras virzienā un dzinuši prom putnus,» norāda Girņus. Viņa stāsta, ka šādas izdarības esot dzinušas prom neizdošanos, slimības, neveiksmes un neražu. Folkloriste uzsver, ka tieši pirmais Lieldienu rīts lībiešu tradīcijai esot bijis laiks, lai tiktu vaļā no visām nebūšanām. Viņa stāsta, ka agrāk Lieldienas esot svinētas pat četras dienas, lai paspētu veikt visas izdarības.

Lieldienas jāsvin pie dabas

«Pēc ziemas cēliena noteikti ir jādodas ārā. Tāpēc arī visas šīs tradīcijas, kas ir saistītas ar Lieldienu svinēšanu, nav paredzētas istabai - gan šūpošanās, gan mazgāšanās avotā, gan olu ripināšana. Visas šīs darbības notiek ārpus telpām,» stāsta folkloriste.

Atgādinām, ka ārkārtas situācijas laikā masu pasākumi nenotiek.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Lieldienu galdā - piena produkti un olas

Lieldienu galda centrā vienmēr atrodas olas. Girņus paskaidro, ka tradicionālajā Lieldienu maltītē ir piena produkti, jo visi ziemas krājumi jau beigušies, bet jaunā raža tikai aug. Lieldienu galdā ceļ biezpienu, speķa raušus, dažādus pīrāgus, bet piejūras novados - arī zivis. No dzērieniem parasti - bērzu sula.

Komentāri (30)CopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu