Izbaudot ceļu no Pēterburgas līdz Rīgai. III daļa: Latvija (3)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Ar Via Hanseatica izbraukuši divas Hanzas ceļa valstis, atgriežamies mājās. Tagad mūsu kārta rādīt igauņiem un krieviem, ko viņiem mūsu valstī vērts apskatīt.

No sēkliņas līdz dižkokam

Salīdzinoši tuvu robežai atrodas Vijciema čiekurkalte, iekļauta Eiropas Kultūras mantojuma sarakstā, jo tāda ir vienīgā pasaulē. No janvāra līdz aprīlim kalte strādā – ar sentēvu metodēm, kādas bija19. gadsimta beigās, kad Vidzemi skāra lielas vētras un plaši mežu ugunsgrēki un bija jādomā, kā mežu atjaunot.Visas iekārtas ir tādas pašas kā toreiz – vienkāršas un pamatīgas. Ziemā, kad, kurtuves uguns sildītie čiekuri veroties pīkst un sprakšķ un visapkārt neaizmirstami izplatās sveķu smarža, te noteikti ir interesantāk, bet arī vasarā varat paši savām rokām uzvilkt čiekuru maisu otrajā stāvā, pagriezt smagos kaltēšanas cilindrus, apskatīt un salīdzināt, cik dažādi ir pasaules skujkoku čiekuri un čiekuriņi...

Foto: TVNET

Netālu, Jērcēnu pagastā, savukārt var apraudzīt to, kas 450 gados izaudzis no sīkas zīles. Bet var būt, ka Kaņepju ozols pieredzējis vēl senākus laikus un ir vecāks par visiem vācu krustnešiem. Tas ir otrais lielākais ozols Latvijā un Baltijā, pārdzīvojis zibens spērienu, bet joprojām dzīvs un zaļo. Vērts nogaršot pagastā ražoto aromātisko «Dižozola kafiju» ar lāsi piena vai krējuma.

Pie viena varat iemest aci Jērcēnmuižas Preileņu mājā un muižas klētī, kur saimnieko vietējā mednieku biedrība un aplūkojami dažādi vietējo putnu un zvēru izbāzeņi. Vai krauķi no kovārņa atšķirat?

Valmiermuižas alus darītava

Tie, kas pēdējos mēnešos bijuši ekskursijā Valmiermuižas ražotnē, ar personisko vērtējumu devuši savu artavu jauno produktu garšas izveidē. Jau galvaspilsētā no drauga draugam tiek ieteikts jaunais alus kokteilis ar plūškoka zelteri «Valmiermuižas frišs», bet mēs ierodamies tieši nedēļā, kad beidzot pārdošanā laists jaunais iesala dzēriens, septītā versija. Kā alus nedzērāja degustācijā ceru uz kaut ko saldu, ar ko līdz šim man asociējušies iesala dzērieni, bet … ups! Tas ir īsts long drink pieaugušajiem, kuri nelieto alkoholu. Pilnīgi atšķirīgs no saldajām limonādēm, jo tajā nav cukura, tik vien kā dabīgais miežu saldums un spēcīga iesala garša: sastāvā dedzinātais šokolādes rudzu iesals, karameļu rudzu iesals, Pilzenes un Minhenes miežu iesals, kviešu iesals un aromātiskie apiņi. Aizvedu pāris pudeles mājiniekiem un saņemu atzinības vārdus: «Tas ir labais!»

Foto: TVNET

Mums gan ne par vienu jaunizstrādājamu produktu šai reizē viedokli neprasa, totíes ekskursijas vidū esam dabūjuši nogaršot misu, par ko līdz šim tikai lasīts vecās grāmatās, ka alus darīšanas gaitā tas bijis dzēriens, ar ko cienāti bērni.

Smalkā dzīve Dikļos

Tie, kas grib sajusties kā muižnieki, naktsguļai var izvēlēties Dikļu pils greznos apartamentus. Naktī aizstaigāt uz brīvdabas estrādi, kur pustumsā dziesmusvētku sidraba birzs vizuļo, bet rīta agrumā Vika Pasaku dārzā satikties ar pakrastniekiem Čenguru, Krokodilli, Tīdžerēnu un citiem - nelielais skulptūru parks ir populāra vieta pagasta bērnu svētkiem un pasākumiem, un dažkārt ekskursiju vada pats rakstnieks.

Daļa Dikļu pils grezno kamīnu iegādāta no Vecrīgas remontējamo komunālo dzīvokļu īpašniekiem; to atjaunošana maksājusi piekto daļu no visas pils restaurācijas izmaksām. Gaiteņus un zāles rotā Latvijā vienīgā Atmodas laika gleznu kolekcija, par kuras lētu notirgošanu ārzemniekam un atpakaļatgūšanu arī ir savs stāsts. Pilī pat spokojas! Ir liecības par naksnīgiem telefona zvaniem no aizslēgtas istabas, kurā neviena nav.

Foto: TVNET

Vakariņas pils restorānā ir smalkākas par smalku - vēžu astīšu putas maizes garozā, kūpināta jaunlopa gaļa ar ābolu-upeņu kūku, uz smilgas savērtas meža zemenītes pāri desertam… Viesmīlis ar baltā un sarkanā vīna pudelēm lidinās ap maltītes baudītājiem visu vakaru.

Gaujas tramvajs ļaus sajusties kā valmierietim

Foto: TVNET

Par priekiem ne tikai ausīm, bet arī vēderam - Valmieras muzeja dārzā var izstaigāt tēju dobes un nogaršot mazināmākas tējas – mums tiek nātru, salvijas, kaķumētras, ievu tēja un interesantas uzkodiņas - izrādās, rupjmaizes grauzdiņus var taisīt ne tikai ar ķiplokiem, bet arī garšaugiem! Pamēģiniet arī jūs tos, mājās darinot, apbārstīt ar rozmarīnu!

Iesvētīšana par bruņinieci

Pēdējie iespaidi no Cēsu pils man saglabājušies no tiem tālajiem laikiem, kad vēl mūri bija vaļā no visām pusēm un drupas varēja izložņāt katrs gribētājs. Tieši tāpēc Cēsis izrādās visnegaidītākais un vispatīkamākais pārsteigums.Atšķirībā no citām vēsturiskām vietām, pa kurām, gadskaitļus bārstīdams, klīst parasts gids, Cēsīs ir lieliski apdzīvota pils, kas pārliecinoši rada sajūtu, ka viesojaties daudzu gadsimtu tālā senatnē. Mūs uzņem viduslaiku ļaužu komanda, dabiski nododot cits cita ziņā. Viss sākas ar pārbaudījumiem – viduslaiku spēles, šaušana ar arbaletu, un trāpīgākais (šoreiz tā ir dāma) kļūst par delegācijas vadītāju pieņemšanai pie Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga, kas izvēršas vienlaikus eksotiska, saviļņojoša un smīdinoša. Precīzā bultas šāvēja kļūst par mestra jauno vasali un aicina visus uz bagātīgu un neparastu viduslaiku mielastu, kurš beidzas ar gardi paēdušo un laimīgo viesu un pils iemītnieku kopīgām viduslaiku dejām.

Jebkuru no šīm programmām un jebkurā laikā: Cesis.lv

Noteikti ir vērts aizdoties uz Cēsīm arī 9.augustā, kad tur notiks Viduslaiku svētki.

Foto: TVNET

Padomju valsts vadītāji nekakā!

Līgatnē deviņus metrus zem zemes un zem piecu metru betona slāņa plešas drūms vairāk nekā 2000 kvadrātmetru bunkurs, celts 20 gadus, izmaksājis četrus miljardus dolāru, pilns ar pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu modernāko tehniku. Latvijā, kodolkaru gaidot, bijis 3000 pazemes patvertņu, bet šis bunkurs ir speciāls, būvēts visaugstākajiem činavniekiem. Oskars Okonovs, gids, padara pasākumu jautru, bez smiekliem padomijas gaisotni paciest būtu grūti. Lūk, tikai viena «anekdote» no dzīves:

«Bunkurā uz 250 potenciālajiem tā iemītniekiem bija tikai četras mazmājiņas, kas nav nekas īpašs, jo padomju cilvēks ir spējīgs izdzīvot jebkādos apstākļos. Divas no šīm tualetes kabīnēm nedarbojās - tur bija izkārti uzraksti – «ņe rabotajet». Ilgu laiku es domāju, ka šī izkārtne nozīmē, ka objekts vienkārši nav pabeigts, bet tad sapratu - šīs divas tualetes domātas valdības TOP personām. Pārējās divas paredzētas atlikušajiem 250 mīnus dažiem cilvēkiem. Bet tas vēl nav viss! No atomkara nebija paredzēts glābties ģimenes locekļiem, tādēļ vēl jo jocīgāk, kāpēc ir atsevišķas tualetes dāmām un kungiem, ja tajos gados valdībā bija tikai vīrieši. Vienīgais izskaidrojums - cilvēkiem, kas būvēja šo bunkuru, nebija ne mazākās nojausmas, ko viņi taisa...»

Foto: TVNET

Līgatne ir interesanta arī citos veidos – te atrodas 19. gadsimta Eiropas modernākais strādnieku ciemats, kurā papīrfabrikas darbinieki dzīvoja gluži vai komunisma apstākļos šā vārda labākajā nozīmē – dzīvokļu īre, elektrība, malka, skolas bērniem, slimnīca – tas viss bija par brīvu. Līgatnē atrodas 333 alas, daļu no tām – divstāvu pagrabus varat aplūkot Lustūzī un jaunākajiem ģimenes locekļiem nekautrējoties iestāstīt, ka tās patiesībā ir hobitu mājas... Dažas no tām padomjlaikos izmantotas pat kā garāžas, kas, protams, nebija diez cik prātīgi, jo pēc pāris gadiem dārgā Pobeda bija jau sarūsējusi. Tagad te saimnieko amatnieki un vīndarītavas kambarī sveču gaismā var nogaršot un iegādāties divdesmit dažādus augļu un ogu vīnus, lāceņu vai priežu čiekuru ievārījumu...

www.viahanseatica.info

Izveido pats savu ceļojumu vai izmanto Via Hanseatica iepriekš sastādītos maršrutus – «Ģimenes prieki», «Piedzīvojumi brīvā dabā», «Iepazīt kultūru, satikt cilvēkus». Ir lejupielādējama arī mobilā aplikācija, lietojama gan online, gan offline režīmā

Komentāri (3)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu