Autori ir pārliecināti - viņu sarīkojums spēs aizraut ne tikai tradicionālās dzejas mīļotājus, bet arī tos, kas meklē kaut ko jaunu un neparastu. Ierastos dzejas lasījumus papildinās muzikāli priekšnesumi, tādā veidā sasniedzot pavisam jaunu emocionāla kāpinājuma līmeni.

Ideja par "Jaunajām dzejas dienām" radusies, kad literāti uzzinājuši, ka Latvijas Rakstnieku savienība šogad neplāno turpināt tradīciju rīkot publiskus lasījumus pie Raiņa pieminekļa, kurus dzejnieki aizsākuši vēl 1965.gadā (par godu Raiņa simtgades svinībām). Deģis un Petrovs uzskata, ka būtu bijis nepiedodami lauzt šo tradīciju tieši 80 gadus pēc rakstnieka nāves. Tāpēc abi literāti nolēmuši rīkot savu, alternatīvu pasākumu, izvirzot tam trīs mērķus. Pirmkārt, dot iespēju dažādiem dzejniekiem klātienē iepazīstināt ar radītiem tekstiem plašāku auditoriju. Otrkārt, saglabāt un turpināt pirms 44 gadiem sākto tradīciju. Treškārt, uzrunāt auditoriju muzikāli, parādot, kā mūzika var palīdzēt labāk uztvert dzeju kā palīgs un sabiedrotā.

Arvīds Deģis norāda, ka organizatoru mērķis noteikti neesot konkurēt ar ierasto "Dzejas dienu" aktivitātēm: "Tas, ko darām, ir drīzāk kā jauna izvēle klausītājiem, mēģinājums uzturēt tradīciju dzīvu un vienlaikus to veidot jaunās skaņās," saka autors. Tiesa, literāts atzīst, ka viena atšķirība no agrākajiem Latvijas Rakstnieku savienības pasākumiem gan esot. Proti, ideja būt atvērtiem pret visiem dzejdariem. Arī tiem, kas nav tik plaši pazīstami, izdaudzināti, lai vecākie un slavenākie kolēģi uzmundrinātu tos, kas sacer kvalitatīvu dzeju jau skolas solā vai augstskolā. Uznāciens pie Raiņa pieminekļa nav privilēģija, kas jānopelna, bet gan saistību uzņemšanās pret latviešu valodas nākotni, tās izkopšanu."

Savukārt otrs pasākuma organizators Andris Petrovs "Jauno dzejas dienu" nozīmi pamato ar iespēju pasākuma laikā uzrunāt jauniešus viņiem saprotamā formā: "Topošie literāti un arī nākamie latviešu grāmatu lasītāji tagad vēl sēž skolas solā un labākajā gadījumā tikai domā, ko dzīvē tālāk iesākt. Tāpēc ir svarīgi parādīt, ka dzejnieks un rakstnieks ir interesants un tikpat perspektīvs kā, piemēram, menedžeris, dīdžejs vai pārdošanas speciālists. Mēs ar savu pasākumu mēģināsim to izdarīt."

Neskatoties uz to, ka pasākuma organizēšanu materiāli neatbalsta neviena oficiāla valsts vai pašvaldību iestāde, tomēr programma šķiet visnotaļ vērienīga. Plānots, ka sarīkojumā piedalīsies: Raiņa un Aspazijas mājas - muzeja vadītāja Gaida Jablovska; dzejnieki - Leons Briedis, Amanda Aizpuriete, Andris Akmentiņš, Edvīns Raups, Jānis Elsbergs, Aleksandra Žaggere-Krūmiņa, Arvīds Deģis, Andris Petrovs, Imants Liepiņš u.c.; mūziķi Kaspars Dimiters, Niks Matvejevs, Ingus Kuplais un Uldis Kākulis, kā arī Rīgas 1. ģimnāzijas ansamblis. Sarīkojumu vadīs radiožurnālists Ainārs Ašaks, bet tā režisors būs Aivars Helds (RSEBAA lektors). Savukārt tehnisko aprīkojumu nodrošinās Aivars Lapšāns, bet grāmatu galdi būs no apgādiem "Nordik/Tapals" un "Jumava".

Pasākuma norise kļuvusi iespējama, pateicoties SIA "LSF Holdings" valdes priekšsēdētāja Edgara Jansona atbalstam, kā arī uzņēmumu "Rīgas piena kombināts", "Piebalgas alus" un restorāna "Fīlings" sniegtajiem ziedojumiem. Informatīvais atbalsts - jauniešu sociālais portāls "jauniem.lv" un sabiedrisko attiecību kompānija "PR Holding".

Pasākums "Jaunās dzejas dienas" notiks Rīgā, Esplanādē, 11.septembrī plkst. 14.00 pie Raiņa pieminekļa.

Pasākuma režisors ir Aivars Helde (RSEBAA lektors), to vadīs radiožurnālists Ainārs Ašaks.

Edgars Jansons, uzņēmējs

Biedrība "Latvijas Komēdijas teātris"

Raiņa un Aspazijas mājas - muzeja vadītāja Gaida Jablovska

"Rēķinoties ar to, ka vairākus gadus līdzīgi pasākumi bijuši maz apmeklēti, mēs to pārcēlām uz dienas laiku, lai labāk pieskaņotos skolu un augstskolu mācību plāniem. Ceram uz atsaucīgām pedagogu un jauniešu sirdīm un prātiem," pamato Andris Petrovs kā otrais organizators.