Latvijas simtgades svinībām ir jābūt tautas svētkiem, šodien forumā «Kultūras centru loma ceļā uz Latvijas simtgadi» norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Ministre uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem ir aktīvi jāiesaistās simtgades svētku veidošanā, gan daloties ar savām idejām, gan domājot par to, ko paši var dāvināt Latvijai simtgadē. Tādēļ apsveicama ir iedzīvotāju, kopienu līdzdalība ideju ģenerēšanā, programmas veidošanā un īstenošanā.
Pašlaik Kultūras ministrija ir uzrunājusi vairākus Latvijā pazīstamus kultūras darbiniekus, kuri sagatavojuši savus vēstījumus par Latvijas simtgadi. Piemēram, akadēmiķis Jānis Stradiņš aicinājis Latvijas simt gadu jubilejā skatīties nākotnē, domājot par to, kāda tā būs. Ar šiem vēstījumiem drīzumā būs iespējams iepazīties arī plašākai sabiedrības daļai, bet valsts svētku mēnesī - novembrī - cilvēkiem būs iespējams savu viedokli izteikt portālā «Delfi.lv». «Svarīgi ir tas, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi, lai kāds arī būtu viņu viedoklis,» uzsvēra Melbārde.
Viens no simtgades svinību mērķiem būs stiprināt valsts gribu un piederības sajūtu. Ministre uzsvēra, ka arī tam būs nepieciešama aktīva sabiedrības līdzdalība, norādot, ka simtgade varētu būt stimuls stereotipu vai pastāvošo mītu mainīšanai.
Svinot simtgadi, svarīga būs arī Latvijas vēstures aktualizācija, uzsverot, ka Latvijas valsts izveide nav nejaušība, bet likumsakarība, pastāstīja ministre. «Vai mēs paši zinām Latvijas vēsturi? Nevajag baidīties atbildēt, ka tā nav zināma pietiekoši,» uzsvēra Melbārde, norādot, ka interese par Latvijas vēsturi sevī ir jākopj. Viņasprāt, svarīgi ir tas, ka ar kultūras līdzekļiem vēsturi ir iespējams interpretēt, dažādojot veidus, kā vēsture tiek aktualizēta sadarbībā.
Melbārde norādīja, ka simtgades svētki palīdz sabiedrībai mobilizēties. Tie rosina arī diskusiju par to, kurp mēs ejam un kas vēlamies būt. Saistībā ar simtgades svinībām tāpēc ir nepieciešama Latvijas kā 21. gadsimta nacionālās valsts identitātes definēšana, atbildot uz jautājumu - kas mēs esam tagad? Svarīga tādējādi ir arī paliekošu 21. gadsimta Latvijas vērtību un simbolu radīšana, iedvesmojoties no pagātnes, bet skatoties nākotnē, jo katrai paaudzei ir jārada jaunas vērtības.
Svētku centrā Kultūras ministrija redz jauniešu un bērnu auditoriju, cerot, ka arī šī paaudze aktīvi iesaistīsies svētku organizēšanā.
Melbārde pastāstīja, ka par simtgades svētkiem vajadzētu domāt ne tikai 2018. gadā, bet piecu gadu garumā - no 2017. gada līdz 2021. gadam. Svētkos nepieciešama gan nacionālā, gan lokālā, kā arī starptautiskā un virtuālā dimensija.
Latvijai valstiskā līmenī simtgadē vēlas dāvināt jaunas vērtības saistībā ar vēsturi un izglītību, tās ir gan pētījumi un publikācijas, gan Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izstrāde, kā arī jaunradi un izglītību, kur paredzēta jaundarbu radīšana un izglītošana par tiem. Uz simtgadi vēlas arī pabeigt vairāku kultūras ēku renovāciju. Saistībā ar simtgadi vēlas aktualizēt arī solidaritāti, lai aktualizētu sadarbību pašā sabiedrībā.
Latvijas simtgade tiks svinēta arī kopā ar pārējām Baltijas valstīm, kā ar tās pasākumi ļaus popularizēt Latviju citās pasaules valstīs.
Kā lielākie pasākumi 2018.gadā pašlaik identificēti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, Latvijas muzeju kopizstāde, kā arī Latvijas teātru labāko izrāžu maratons. Paredzētas arī dažādās pirmizrādes, pasaules pirmatskaņojumi un jauniestudējumi.
Paši steidzamākie darbi, pēc ministres teiktā, pašlaik ir filmu Latvijas simtgadei uzņemšana - paredzētas piecas spēlfilmas, viena animācijas filma vai cikls un sešas dokumentālās filmas. Jau tagad jāsāk Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izstrāde un simtgadei veltītas monogrāfijas radīšana. Jāsāk arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja programmas simtgadei gatavošana. Steidzami nepieciešama arī simtgades biroja izveide Kultūras ministrijā, kā arī jāsāk gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem.
