Vēl tikai līdz 26. oktobrim ir skatāmas vērienīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstādes.
Vēl tikai šonedēļ skatāmas izstādes par Kluci, Dzintara laikmetu un Matveju (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šonedēļ LNMM izstāžu zālē «Arsenāls» (Torņa ielā 1) aplūkojama Rīga 2014 izstāde «Gustavs Klucis (1895–1938). Kāda eksperimenta anatomija», mākslas muzejā «Rīgas Birža»(Doma laukumā 6) skatāma izstāde Nākotnes mākslu meklējot. V. Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas, Ziemeļāzijas) māksla», bet Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē (Skārņu ielā 10/20) var aplūkot izstādi «Dzintara laikmets». Savukārt Brīvības un Elizabetes ielas krustcelēs līdz šīs nedēļas beigām ir skatāma mākslinieka Aigara Bikšes instalācija «Pieminekļu kari».
Izstādē «Gustavs Klucis (1895–1938). Kāda eksperimenta anatomija» ir aplūkojami pasaulslavenā konstruktīvista Gustava Kluča darbi. Astoņās ekspozīcijas sadaļās skatītāji var izsekot, kā evolucionē mākslinieka domāšana, kā viņš meklē jaunas izteiksmes formas un jaunas tehnoloģijas dažādās mākslas jomās.Izstādes veidotais vēstījums aicina atteikties no kārdinājuma nosodīt vai noliegt un rosina domāt par visos laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka un varas attiecībām, par mākslinieka personības un mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu.
Izstāde «Nākotnes mākslu meklējot. V. Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas, Ziemeļāzijas) māksla», kas ir skatāma mākslas muzejā «Rīgas Birža»,ir multidisciplinārs projekts ar mērķi veikt latviešu gleznotāja, teorētiķa un pētnieka Voldemāra Matveja (1877–1914) darbības popularizāciju, ņemot vērā viņa unikālo ieguldījumu ārpus Eiropas kultūru – Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslas pētniecībā 20. gs. sākumā. Turklāt Boses zālē ir skatāma izstāde «Voldemāra Matveja grāmata «Nēģeru māksla» un latviešu mākslinieki».
Savukārt izstādes ekspozīcija «Dzintara laikmets» Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielā zālē atklāj dzintara jēdzienu daudzos aspektos – dzintars kā mākslas objekts, kā dizaina elements, kā zīmola nosaukums, kā vietvārds, kā personvārda fenomens, kā suvenīrs, kā literārā teksta iedvesmotājs. Izstādē skatāmi ne tikai dizaina priekšmeti, gleznas, fotogrāfijas, tēlniecības objekti, instalācijas, speciāli veidota animācija, bet arī sadzīves priekšmeti, suvenīri, amatieru fotogrāfijas, teksti, dziesmas un dažādu ar dzintaru saistītu zīmolu grafiskās zīmes.
Līdz 26. oktobrim Brīvības un Elizabetes ielas krustcelēs – vietā, kur vēsturiski uzstādīti un novākti dažādu laikmetu ideoloģijām veltīti pieminekļi, pamīšus redzami četri Rīgu un Latviju ietekmējušu varu simboli. Kuratora Aigara Bikšes instalācijas «Pieminekļu karu» pamatā ir podests, kas piedāvā mainīgu simbolisku pieminekļu plejādi, kas atspoguļo četru Latvijai būtisku kultūru – Vācijas, Zviedrijas, Polijas un Krievijas – ietekmi uz Latvijas teritorijas vēsturi un latviskās identitātes dažādiem aspektiem. Cits pēc cita no podesta paceļas un nolaižas četri dažādi pieminekļi.