Nekādā ziņā nedrīkst idealizēt lielkrievu šovinistu, taču krievijas fašistiskā impērija viņam nepelnīti nodarīja pāri un viņš atriebās. Visi viņa nemirstīgie darbi pilnībā atmasko ļaunuma impērijas noziegumus pret pasaules tautām un arī pret vergiem, impērijas pilsoņiem. Domāju, ka tagad viņš nožēlo ka "Imca Press Paris" izlaida viņa dokumentālo liecību " Gulaga arhipelāgs", taču kā krievi saka( Vārds nav zvirbulis, izlaidīsi, nenoķersi)
Nu gan autors aizrakstījies! Tā iet kad, pārtiek no interneta sacerējumiem. Lai nu piedod Solžeņicins un viņa fani no radošās inteliģences aprindām, bet šis vīrs savos uzskatos jau labu laiku ir krietni senils lielkrievu ideoloģijas paudējs. Pēc atgriešanās no emigrācijas, viņa programma Krievijas TV bija briesmīga. Par Latviju viņš, starp citu, tajā izteicās vēl nīgrāk par otru 20. gadsimta literatūras vēstures reliktu Ginteru Grasu. Pēdējais, vismaz savās labākajās izpausmēs, rakstīja LITERATŪRU, paliekot vēsturē kaut vai ar tam laikam ģeniālajām Skārda bungām. Pēc Solžeņicina paliks tikai viņa disidenta slava, politiskie manifesti un dažas tikpat neprātīgas idejas kā no grāfa Tolstoja arsenāla. Vien 20. gadsimta Karu un Mieru, šim kungam uzrakstīt nav izdevies.