Smaidiet!

Šovakar, kā katru gadu, no piektdienas uz sestdienu pasaulē tiks svinēti Helovīna svētki. Arī pie mums Latvijā veikalu skatlogos sāk parādīties izgrebtas ķirbju galvas, sveces un dažādi mošķi, izdekorēti tiek arī biroji un arī katra paša dzīvesvieta.

Helovīna svinēšana, protams, visvairāk iet pie sirds tieši bērniem. Tas ir pašsaprotami - kuram bērnam gan nepatīk uzvilkt kādu briesmoņa masku, vampīra zobus vai melnu apmetni un kārtīgi izdauzīties kādā bērnu ballītē vai īpašā Helovīna pasākumā.

Pasaulē, īpaši ASV, ierasts, ka bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot tos un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Ja tas tiek liegts, apciemojamie tiek pamatīgi sabiedēti.

Esiet gatavi! Obligāti iepriekš sagatavojiet kādu ledeni vai šokolādi, un nebrīnieties, ja kāds svešs bērns uz ielas jums to pieprasīs. Smaidiet!

Helovīna pasākumi Latvijā

Latvijā pēdējos gados šo svētku atzīmēšana tradicionāli notiek ar dažādiem publiskiem pasākumiem - tematiskām ballītēm, šausmu filmu seansiem kino u. tml. Šo piektdien tematiski Helovīna pasākumi notiks arī vairākos Rīgas klubos. Tā, piemēram, klubā «Nabaklab» līdz pašai rīta gaismai notiks festivāls «Pa ķirbi!». Arī daudzi citi Rīgas un Latvijas krogi un naktsklubi centīsies organizēt dažādus «raganu un citu radību» saietus.

Svinot Helovīnu jeb Visu svēto dienas priekšvakaru, šovakar Vecrīgā norisināsies divas maskotas parādes.

Lai dotos tradicionālajā Helovīna gājienā, plkst.18.45 Bastejkalna pakājē pulcēsies velni, raganas, mūmijas, vampīri, spoki un zombiji, kā arī bruņinieki, princeses un citi pasaku tēli. Gājiena dalībnieki pa Vecrīgas ielām virzīsies līdz bruņinieka Rolanda piemineklim Rātslaukumā, Doma laukumā skatītājus izklaidējot ar bruņinieku turnīru, bet pie Pulvertorņa improvizēs mošķu sasaukšanos. Gājiens startēs plkst.19.15 un noslēgsies plkst.20.

Kā informēja interaktīvā improvizācijas teātra «Drakons» pārstāvji, šāds gājiens norisināsies 12.reizi.

Savukārt čehu alus darītavas un restorāna «Stargorod» mārketinga speciāliste Marianna Pavļučkova pavēstīja, ka plkst.19 no Laimas pulksteņa startēs Zombiju parāde, cauri Vecrīgai virzīsies līdz čehu alus darītavai un restorānam «Stargorod», kur visbiedējošākā parādes kostīma īpašnieks saņems dāvanā 50 litrus alus.

Helovīna svinēšana restorānā «Stargorod» turpināsies ar svētkiem atbilstošu šovu, izturības konkursiem, tematiskām uzkodām un atribūtiku. Kā norādīja čehu alus darītavu un restorānu tīkla mārketinga direktore Ilona Petrova, pasākuma apmeklētājus gaidīs biedējošākais Helovīns pilsētā.

Latvijas Dabas muzejs, piemēram, parūpējies par pasākumu visai ģimenei, proti, rudens milžu izstādi «Ķirbis jūsu veselībai 2014».

Helovīna vēsture

Helovīns kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par Visu svēto dienas priekšvakaru. Šajā vakarā cilvēki pārģērbjas par ļauniem gariem, spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem, apmeklējot kaimiņus un lūdzot saldumus. Helovīns ir cēlies no ķeltu svētkiem «Šamhaina», kas nozīmē «vasaras beigas».

Vēsturiski Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām. Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais - Saules dievs - noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1. novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, svinēts Jaunais gads. Naktī uz 1. novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai to sargātu no ļauniem gariem. Svētki svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās.

Turpmākajos gadsimtos Helovīna svētkus spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība. Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1. novembri pasludināja par saviem svētkiem - Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.

Mūsdienās ASV bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kādreiz Helovīna svētku sastāvdaļa ASV bija ietērpšanās dažādos kostīmos un ar to saistīts vandalisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandalisma pamatā ir citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1.aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.

Aptuveni 1920. gadā nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika organizēts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.

Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.