Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē šodien plkst. 18 notiks leģendārā latviešu Zvejnieka dēla atveidotāja un ilggadējā Valmieras teātra režisora Pētera Lūča 100 gadu jubilejai veltīts pasākums "Es dzīvošu caur to labu...".
Izcilā režisora Pētera Lūča simtgades pasākums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atceres pasākumu rīko Valmieras drāmas teātris sadarbībā ar Latviešu biedrības namu. Vakaru vadīs teātra zinātnieks Viktors Hausmanis. Dziesmas no izrādēm, atmiņas un ar Lūča darbu un dzīvi saistītos notikumus atcerēsies aktieri Baiba Valante, Roberts Zēbergs, Tālivaldis Lasmanis, Regīna Devīte, Ausma Dūle, Venta Vecumniece un daudzi citi ar režisora Lūča dzīvi saistīti cilvēki.
Būs skatāmi videofragmenti no Lūča Valmieras izrādēm "Rīga" un "Meldermeitiņa".
"Pēteris Lūcis teātrī tēlojis tādas lomas kā Matiass Klauzens ("Pirms saules rieta") un Indrānu tēvs ("Indrāni"), tās ir lomas, kur neizbēgami satiekas divas pasaules - pragmatiskā un poētiski ētiskā, lomās, kas gluži tāpat kā Oskars Kļava filmā "Zvejnieka dēls" kļuva par viņa likteni," norādīja teātrī.
Atceres pasākumā tiks demonstrēti kadri no minētās filmas un izrādēm. Fragmentu no Hellas Vuolijoki lugas "Akmens ligzda" atceres pasākumā spēlēs Ligita Dēvica un Māra Mennika. Viņas šogad režisora Oļģerta Krodera veidotajā "Akmens ligzdā" ir Niskavuori saimniece un jaunā skolotāja.
Pirms atceres pasākuma Valmieras teātra pārstāvji 4.jūnijā noliks jubilejas sveiciena ziedus pie Pētera Lūča kapa Rīgā, Lielajos Meža kapos.
Pēteris Lūcis dzimis 1907.gada 28.jūnijā Jelgavas apriņķī un miris 1991.gada 22.jūlijā Valmierā. Valmieras teātra galvenais režisors (1957-1991) kļuva slavens, spēlējot Oskara Kļavas lomu pirmajā populārajā latviešu pilnmetrāžas skaņu spēlfilmā "Zvejnieka dēls" (1939). Pirms tam viņš beidza Latvju dramatiskos kursus (1931). Astoņus gadus Pēteris Lūcis darbojās Zemnieku drāmas teātrī (1930-1938). Tur arī pirmoreiz radīja Oskara Kļavas tēlu (1934. gadā), un šī loma kļuva par pagrieziena punktu viņa biogrāfijā.
Viņa attēlotā varoņa godprātības, patiesīguma un vienkāršības dēļ vīrišķīgi kautrais zvejnieks reizē ar aktieri kļuva par elku lielai sabiedrības daļai. Lūcis viesojies un spēlējis Dailes teātrī (no 1940.gada), režisējis Valmieras teātrī (pirmoreiz no 1943. gada), strādājis Jelgavas drāmas teātrī (no 1945.gada). Atturība emocionālajās izteiksmēs, iedziļināšanās tēlu psiholoģiskajā motivācijā, muzikālo akcentu izmantojums jau tad iezīmējās aktiera Pētera Lūča režijas rokrakstā. Pēc Jelgavas teātra likvidācijas (1953) Pēteris Lūcis ieradās Valmierā, un tieši šis teātris kļuva par viņa mājām.
Pēteris Lūcis, strādājot blakus jaunajiem režisoriem, uzticīgi pildīja savu dzīves moto, kopjot latviskumu un ētiskumu, un iestudēja latviešu autoru darbus, ko brīvdabas estrādēs izrādīja visā Latvijā. Lūci saistīja arī ziemeļnieku spēcīgie raksturi un zemes mīlestība. Uz Valmieras teātra skatuves Pētera Lūča režijā tapa un skatītāju mīlēts skaistu mūžu piedzīvoja viss somu slavenākās dramaturģes Hellas Vuolijoki Niskavuori dzimtas piecu drāmu cikls.
Pētera Lūča aicināti, Valmierā strādāja un strādā daudzi aktieri, kurus viņš noskatīja un "atņēma" amatieru teātriem. Pētera Lūča principi Valmieras teātrī dzīvo joprojām, jo ik pa laikam iestājas periods, kad labdabīga iecietība dzīvē kļūst par noteicošo arī mākslā, uzsvēra Valmieras teātrī.