Gatavojoties Latvijas profesionālās fotogrāfijas simtgadei, kas tiks atzīmēta 2006.gadā, Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir apkopojis informāciju par pēdējo gadu jaunieguvumiem un secinājis, ka tieši pēdējā pusotra gada laikā tā rīcībā nonācis liels skaits muzeja priekšmetu. To starpā ir attēli, kuri fotogrāfijas nozares pētniecību papildinās ar nozīmīgām vēstures liecībām un paplašinās sabiedrības priekšstatu par 1920.-1940. gadu kultūrvidi Latvijā. Iegūto vienību skaits ir ievērojami lielāks nekā vidēji katrā no iepriekšējiem 13 muzeja darbības gadiem.

Visvērtīgākais ieguvums, kas apjoma un arī kvalitātes ziņā, visticamāk, pārspēj visas vēsturiskās kolekcijas, ko muzejs ieguvis kopš tā dibināšanas 1991.gadā, ir stikla fotoplašu kolekcija no Strenčiem, kura 20.gs. pirmajā pusē uzkrāta Dāvja Spundes iedibinātajā fotodarbnīcā. Tā tika nogādāta muzejā 2004.gada vasarā, un tās apjoms šobrīd jau tiek lēsts uz četriem vai pat pieciem tūkstošiem stikla plašu.

Minētās fotoplates un tajās fiksētie attēli ir vērtīgi ne tikai tāpēc, ka spilgti ilustrē un ļauj sīkāk izpētīt tehniku un paņēmienus, kādā strādājuši tā laika fotogrāfi. Konkrēto autoru „rokraksta” pazīmes un sižeta tipu izvēles specializācija ļauj spriest par tā laika vizuālo domāšanu. Šie darbi ir ļoti nozīmīgi arī Latvijas novadu vēstures izpētē un apzināšanā – attēlos redzami nozīmīgi pasākumi un norises, piemēram, brīvdabas izrādes, plaši svētki utt. Strenčos un to apkārtnē fiksēto vietu attēli ļauj salīdzināt un spriest, kā tās mainījušās līdz mūsdienām.

Jāatzīst, ka šī iespaidīgā kolekcija ir bijis labs sākums Kultūras ministrijas, muzeja un nekustamo īpašumu kompānijas „Latio” pirms pusotra gada kopīgi sāktajam vēsturisko melnbaltās fotogrāfijas vērtību apzināšanas un saglabāšanas projektam, taču tā nebūt nav vienīgais muzeja ieguvums šajā periodā.

Sākot jau minēto projektu un aktualizējot vēsturisku vērtību saglabāšanas tēmu masu medijos un sabiedrības apziņā, nepilna pusgada laikā muzejā vērsās vairāk nekā 20 cilvēki, kuriem pašiem piederēja fotoplates vai to kopijas vai arī – kuri varēja sniegt muzejam noderīgu informāciju par šādām vērtībām. Tādējādi muzejā nonāca daļa no Eižena Finka kolekcijas un tika papildināta Ventspils fotogrāfa Jūlija Karlovska jau muzejā esošā kolekcija. Interesantus un vērtīgus attēlus nodeva Rudīte Zirdziņa, Ansis Grūbe un Aldonis Hofmanis.

Bez šaubām, otru tik vērienīgu muzeja papildinājumu kā Strenču kolekcija šajā laikā vairs nav izdevies iegūt, tomēr arī šogad ar „Latio” palīdzību iegūta līdzīga rakstura kolekcija Liepājas pusē – arī tā lielā mērā ataino sava laikmeta un apkārtnes vēsturi; savukārt uz nākamo gadu tiek plānots, ka muzejā nogādās vēl vienu kolekciju, kurā, pēc speciālistu domām, varētu būt ap diviem tūkstošiem stikla fotoplašu, kā arī dažādi būtiski 20.gs. pirmajā pusē izmantoti fotogrāfu darba piederumi.

Ar laiku visi minētie jaunieguvumi tiks parādīti plašākai publikai. Jau šogad vairākos Latvijas muzejos viesojās izstāde, kurā bija apskatāma daļa Strenču kolekcijas attēlu. Saskarsmē ar šo muzeju darbiniekiem un skatītājiem tika iegūti vairāki Latvijas fotogrāfijas vēsturei nozīmīgi fakti. Sadarbībā ar „Latio” izveidots nākamā gada kalendārs, kurā iekļautas 53 fotogrāfijas no šīs kolekcijas. Daudzi attēli no jau apskatītajiem dod iespēju papildināt sociālā komentāra un subjektīvā dokumenta rakstura izstāžu projektus, kuru sagatavošana sākta muzejā.

Muzeja speciālisti cer – kad Strenču kolekcija būs pilnībā izpētīta, būtu nepieciešams izdot plašāku tās katalogu.

Kopumā Latvijas Fotogrāfijas muzejā patlaban glabājas aptuveni 13 000 vienību.