Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) galvenā problēma filmu nozarē ir nespēja atbalstīt vērienīgus filmu projektus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pastāstīja VKKF Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Pēteris Krilovs.
Krilovs norādīja, ka VKKF nevar nodrošināt ilgstošu finansējumu lielu un nozīmīgu projektu attīstībai, kuru ilgums ir līdz trīs gadiem. «Komisijā mums bieži nākas izvēlēties, vai atbalstīt mazu projektu, kuram ir skaidri redzam gala rezultāts, vai dot naudu lielam projektam, kuram pēc tam nevar nodrošināt tālāko īstenošanu,» skaidroja Krilovs.
Eksperts pastāstīja, ka VKKF vadītājs Edgars Vērpe aicina nozaru komisijas atbalstīt mazāk, bet lielākus projektus, tomēr komisijai tad nākas izšķirties par mazu projektu izslēgšanu.
«Tikko kā saņemam pieteikumus, pazūd labie nodomi dalīt naudu lieliem projektiem, jo mazo ir daudz,»
paskaidroja eksperts.
Krilovs norādīja, ka pērn VKKF filmu nozarē visvairāk atbalstītas dokumentālās filmas. Tām piešķirts finansējums 173 668 eiro vērtībā. Spēlfilmām atvēlēti 83 050 eiro, bet animācijas filmām - 28 300 eiro. VKKF finansējis arī festivālus, piešķirot 74 219 eiro. Kā norādīja eksperts, filmām tiekot piešķirta nauda tikai tās sākšanai - scenārija veidošanai - un nobeigumam.
Svarīga esot arī mācību stipendiju un mācību maksas atbalstīšana, lai Latvijas speciālisti iegūtu labu izglītību un pieredzi ārzemēs. Finansējums, kuru VKKF var atvēlēt šim nolūkam, pašlaik esot nepietiekams. Mācību stipendijām pērn piešķirti 22 843 eiro. Naudas pašlaik neesot arī Latvijas kultūras izglītības iestāžu studentu filmu ražošanai. Finansējums būtu vajadzīgs arī Latvijas un Eiropas filmu izplatīšanai Latvijā, kā arī tam, lai Latvijas filmas varētu sagatavot pieteikumus un piesaistīt kopprodukcijas un Eiropas Savienības fondu naudu.
Krilovs pastāstīja, ka šogad nozares finansējums pieaudzis minimāli - iepriekš nozarē sadalīti 443 609 eiro un šogad nozarei atvēlēti 525 121 eiro. Kaut arī VKKF finansējuma sadales algoritms nosaka, ka nozarei, kurai iepriekš ir bijis lielāks finansējums, nākamajā gadā tiek piešķirts mazāk, eksperts bija gaidījis lielāku finansējumu.
Kā norādīja Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, VKKF tiks īstenots pētījums, lai vērtētu nozaru pieprasījumu. Pēc viņa teiktā, pašlaik VKKF nozaru sadales algoritms esot saglabājies no finansiālās krīzes laika, un tas esot pārāk vienkāršots.
Krilovs pastāstīja, ka VKKF filmu nozare nedublējas ar Nacionālo kino centru un vairāk atbalsta inovatīvu, eksperimentālu kino, kurš nepretendē uz komerciālu veiksmi. VKKF atbalsta arī mazbudžeta kino.
Jau ziņots, ka VKKF budžets 2015. gadā būs 8 945 669 eiro, kas ir par 20% jeb 1 543 544 eiro vairāk nekā 2014. gadā.
