Uzzinot, ka arī Latvijā top pirmā kaķu kafejnīca, kuras citviet Eiropā jau ir ļoti iecienītas, tā vien kārojās iepazīties ar šīs murrātāju paradīzes saimniecēm, kuras spēja kaķisko ideju novest līdz savam un piecu minku sapņa piepildījumam. Iepazīsties, pirmā kaķu kafejnīca «Minka»!
Kaķu kafejnīca ierīkota mīlīgā Āgenskalna rajonā - Meža ielā, un tas nav brīnums, jo abas saimnieces Zane Kurme un Laura Pūce (pat uzvārdi viņām saistīti ar dzīvnieku pasauli!) visu mūžu te ir dzīvojušas. Divdesmit gadus ilgā draudzeņu būšana bija pietiekams iemesls abpusējai uzticībai, lai radītu tik omulīgu miera salu, kur mīlestības valoda skan - murr...
Visam ir savs sākums un turpinājums, tāpēc uzreiz jautāšu: kurai no jums šī ideja ienāca galvā?
Laura: Tas ir Zanes kroņa numurs! (Smejas.)
Zane: Laikam. Patiesībā viss sākās Parīzē, kur mitinājos apmēram jau gadu. Lūk, vienreiz nolēmu, ka jāapmeklē tik ļoti izslavētā Parīzes kaķu kafejnīca. To, ka tā ir ļoti populāra, pierādīja arī fakts, ka uzreiz tur vis nevar tikt - tikai pēc iepriekšējas rezervācijas, kas man izdevās tikai ar otro reizi! Atceļā no šīs vietas mani arī apsēda doma, ka tādu vajag arī Latvijā.
Kas bija tas, kas tevi savaldzināja šajā vietā?
Zane: Pirmkārt, es esmu ļoti liela kaķumīle un man vienmēr ir bijis kaķis. Otrkārt, sapratu, ka šī ideja varētu aiziet, jo nekā tik interesanta vēl nebija Latvijā. Atvērt vienkārši kārtējo kafejnīcu - nav tas. Mūsdienu cilvēku ir ļoti grūti pārsteigt, mēs esam tik izlaisti un pieradināti pie tik daudzām ekstrām... Lūk,
kaķis nāk ar savu tādu svētību un arī veselības nolūkā ir pat ļoti vēlams cilvēkam.
Noņem stresu un samazina spriedzi. Gribējās tādu vietu, kur aizmirstam uz mirkli savas rūpes un ļaujamies mieram.
Gribi teikt, ka šī ideja tevi atveda atpakaļ?
Zane: Iemīlējos šajā idejā, un patiesībā jā - tās dēļ arī atgriezos Latvijā. Protams, sākumā manas idejas ticamība apkārtējiem līdzinājās nullei, bet tad, kad apviļā to domu, katrs, kas grib, sāk ticēt tai. Man tikai atlika sazināties ar Lauru, kura bija Latvijā, un process aizgāja. Laura šai idejai noticēja un ar pilnu krūti metās darbos iekšā.
Laura, kā bija ar tevi - kāda bija tava reakcija, kad piezvanīja Zane ar savu unikālo ideju?
Laura: Es ilgi neminstinājos, ātri noticēju! Neesmu arī ciparu analizatore - ja ideja paķer un ticu, tad tam visam ir jāaiziet. Pamudināja arī šo kafejnīcu pozitīvā pieredze kaimiņvalstīs. (Lietuvā un Igaunijā kaķu kafejnīcas atvērās 2014. gada oktobrī, bet idejas aizsācēja bija Taivāna jau 1998.gadā, - red.). Kā tad nu mēs nemēģināsim.
Zane: Un ilgi jau uz idejām sēdēt nedrīkst!
Kāpēc tieši Āgenskalns? Parasti šādas vietas iemitina galvaspilsētas centrā...
Laura: Šīs telpas mums no debesīm nokrita. Iesākumā apsvērām arī domu Rīgas centrā to darīt, bet laikam nostrādāja, ka šis ir mūsu dzimtais rajons un gribas šeit. Te ir arī tuvāk mājām un galvenais - ļoti mājīgi. Viss te ir veidots no nulles. Daudz gaismas. Sajūta teica: ņemiet šīs telpas.
Zane: Ironisks ir arī stāsts -
šajā mājā tika uzņemta filma «Pie bagātās kundzes»
un tur tāds teksts: «Kurmja kungs, gar maliņu!» Lūk, tad arī esmu te.
Meitenes, te patiešām ir ļoti mājīgi un tā vien gribas iekāpt čībās. Kā izdevās uzburt tik atbilstošu interjeru?
Zane: Lai kā viņai nepatiktu, bet es atļaušos paslavēt Lauru, jo, pateicoties viņas idejām un uzņēmībai, te ir izdarīts milzīgs darbs.
Laura: Tikai lielās vadlīnijās pakonsultējāmies ar profesionāliem dizaineriem, pārsvarā te viss ir pašas idejas un izpildījums. Centāmies, lai visas detaļas ir latviešu radītas - lampas, mēbeles...
Zane: Patiesībā vide ir izdevusies tāda, par kādu mēs sapņojām. Te ir omulīgi, te ir mājīgi. Tieši kā saki, gribas uzvilkt čības un neiet prom. Paņemt grāmatu, apsēsties un lasīt. Vai rakstīt, kam tas tīk.
Te viss ir izmīļots un izlolots līdz pēdējai detaļai.
Un milzīgs paldies jāsaka Laurai!
Kā veicās ar visām atļaujām, vai bija saprotoša attieksme?
Laura: Protams, ir jāievēro likumi un noteikumi. Pārsvarā tas ir viens - dzīvnieks nedrīkst uzturēties vietā, kur ēdiens tiek uzglabāts un sagatavots! Mēs pret to esam nodrošinājušies. Latvijā nav likuma, kas aizliedz kaķiem atrasties tur, kur tiek ēsts ēdiens. Gan jau būs lietas, ko mums aizrādīs, bet to neuztversim kritiski un ņemsim vērā. Viss ir labojams.
Zane: Normatīvi ir stingri, bet saprotami. Piemēram, labturības noteikums, kas ir tikai normāli - pieci kvadrātmetri vienam kaķim. Mēs varētu ņemt vēl kaķus, bet uzskatām, ka tas nebūs ērti.
Tad nu pastāstiet, kā veicās ar kafejnīcas galveno murrātāju sameklēšanu...
Zane: Ar kaķiem gāja interesanti - sākumā likās, ka tā nebūs problēma, taču beigās tas bija vissarežģītāk. Mums bija noteikums, ka visiem minkām jābūt no vienas patversmes, lai būtu savstarpēji pazīstami. Un tas visu sarežģīja. Biedrība «Ķepa ķepā» mums ar to visu ļoti palīdzēja, un vēl šodien atceros, kā mēs devāmies pakaļ kaķiem. Tas bija astotais februāris - bija tumsa, slidens ceļš... Īsts pārbaudījums.
Zane: Bija bažas par to, kā kaķi pratīs uzvesties un kā iedzīvosies, bet visi kaķi ir jāuzslavē! Minkas visi ir ļoti gudri un kārtīgi.
Zina, kur ir kastīte, kur trauciņi. Kur drīkst un kur nedrīkst asināt nadziņus...
Šodien jau visi ir iedzīvojušies un gatavi pieņemt ciemiņus.
Vai bija kādi noteikumi, pēc kuriem kaķus izvēlēsieties?
Laura: Norunājām, ka tie būs kaķi, kas pie mums pirmie nāks. Ar tiem braucam mājās. Protams, arī lai kaķi ir veseli un sabiedriski. Nebija viegli izvēlēties, jo gribas dot iespēju visiem...
Zane: Pārsvarā visiem kaķiem ir skumji stāsti... (lasi zemāk par katru minku, - red.) Bet viņus visus vieno vēlme mīlēt. Dalīties mīļumā, kas arī tik ļoti nepieciešams cilvēkiem. Mūsu mērķis ir darīt labas lietas. Tāpēc kaķi ir no patversmes, nevis sameklēti pēc sludinājuma un paņemti mazi, mīlīgi kaķēni.
Šiem pamestajiem kaķiem gribas īpaši dalīties ar savu mīļumu, ko būtiski ir redzēt arī bērniem.
Ko darīsiet, ja kāds klients īpaši iemīlēsies kādā no kaķiem un lūgsies viņu adoptēt?
Zane: Mēs norunājām, ka nedosim šādu iespēju. Protams, ja kādam tas būs dzīvības un nāves jautājums, tad teiksim «varbūt». Mēs nedrīkstam vieglprātīgi kādam tos atdot, jo esam par šiem kaķiem atbildīgas. Adopcija nebūs noteikti prakse, jo tā, kā saprotam, būs liela trauma šim kaķim, kurš pieradis jau murrāt šajā teritorijā.
Ko vēl bez kaķu mīlestības varēsim te baudīt?
Laura: Idejas un plāni mums ir lieli. Ēdiena klāstā piedāvāsim uzkodas, salātus, zupas un desertus. No pasākumiem būs tematiskie pasākumi, kino un spēļu vakari. Arī bērniem būs izglītojošas pēcpusdienas, kurās animators pastāsta par kaķiem - par mīlestību pret dzīvniekiem.
Zane: Galvenais, lai cilvēki vairāk mīl un to māca saviem bērniem.
Patiesībā ir ļoti daudz nežēlīgu bērnu... Šeit tu mīlestību vari mācīties. Kaķi dod pretī ļoti daudz, ja sniegsi mīļumu.
Gribam būt atvērti gan bērniem, māmiņām, gan vientuļniekiem. Galvenais, lai cilvēkiem patīk un viņi nāk vēl...
To, ka nāks, jau tagad var just. Kamēr runājāmies, vairākkārt garāmgājēji mēģina ieskatīties pa logu un virina durvis, jautājot, kad varēs nākt ciemos! Nu jau atbildēsim - tagad, jo kopš Visu mīlētāju dienas, 14.02., kafejnīca «Minka» ir atvērta mīlestībai jau no plkst.16:00.
Slavenības
Par kafejnīcu «Minka»
Par minkām
/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
