«Tas, ko ministre ir palaidusi garām, - atbrīvojot mani no amata, tiek apdraudēts viss muzeja rekonstrukcijas projekts. Ņemot vērā, ka biju tur iesaistīta un jauna muzeja vadītāja vēl nav, varētu aizkavēties iepirkumu izsludināšana un turpmākais darbs, kas bija plānots nākamajos mēnešos,» uzsvēra Knoka.
Kā ziņots, izvērtējot dienesta pārbaudes ziņojumu un Muzeju padomes atzinumu, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) 3. martā parakstījusi rīkojumu par Knokas atbrīvošanu no muzeja direktores amata, par pēdējo darba dienu nosakot 12. martu.
KM norādīja, ka 17. februārī notika Muzeju padomes sēde, kurā tika izskatīts jautājums par situāciju Rakstniecības un mūzikas muzejā. Uz šo sēdi bija aicināta ierasties arī Knoka, lai paustu savu viedokli. Kā norādīja Knoka, viņa uz šo sēdi neieradās, jo uzskatīja, ka tā ir ņirgāšanās par Muzeju padomes kolēģiem.
«Viņi tika nolikti situācijā, kur bez sīkākas informācijas analīzes, kura būtu vajadzīga, lai saprastu izvirzītos pārkāpumus, pēkšņi bija jāizsaka viedoklis augstāk stāvošai institūcijai,»
KM iepriekš informēja, ka sūdzības par Knokas darbu un vadības stilu izskanējušas jau iepriekš. Ministrija un ministre Melbārde kopš 2014.gada pavasara aktīvi centās noregulēt situāciju, rīkojot kopīgu muzeja direktores un darbinieku tikšanos, personāla vadības semināru, vairākkārt bez rezultātiem aicinot Knoku sniegt skaidrojumus par aktuālo situāciju un priekšlikumus tās uzlabošanai, kas tā arī netika iesniegti. Šogad janvārī tika ierosināta dienesta pārbaude, kurā Knokas darbā konstatēti vairāki administratīvi un saimnieciski pārkāpumi.
Saskaņā ar Muzeju likumu valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus.
