Mūsdienās varam brīvi izvēlēties, kā svinēt Lieldienas. Varam ievērot tikai mūsu senču tradīcijas - krāsot, ripināt olas (ola ir Saules simbols), šūpoties (ticējumi vēsta, ka Lieldienās vajag daudz šūpoties, jo tad visu gadu nenāks miegs, kā arī kārtīga izšūpošanās nodrošina, ka vasarā dunduri, odi un čūskas nekodīs, būs brangas aitas un gari lini), varam ievērot tikai kristiešu tradīcijas (piedalīties ciešanu krusta gājienā, doties uz pateicības dievkalpojumu vai tml.) vai varam kombinēt senlatviešu tradīcijas ar baznīcas apmeklējumu. Neviens mūs neierobežos, un neviens mums neko nepārmetīs.

Senču tradīcijas

Latviešiem Lieldienas bija laiks, kad klēts jau bija iztukšota, un laiks, kad sākās pavasara darbi. Savulaik ar rituālām darbībām zemnieki mēģināja palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, kā arī veicināt tās svētību.

Ticējums vēsta, ka Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana. Nav zināms, cik sena ir olu krāsošana, taču tā ir viena no senākajām Lieldienu tradīcijām. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids ir vārīt tās sīpolu mizās, tad olas iegūst zeltaini brūnganu krāsu. Ar olām šajos svētkos saistītas daudzas tradīcijas un rotaļas. Lieldienās meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, kā arī notiek olu kaujas.

Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai

, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Šūpošanās ir obligāta svētku rituāla sastāvdaļa.

Lieldienās ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas un zirņi. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams.

Kristiešu vēsts

Kristīgajā pasaulē Lieldienās ticīgie ļaudis izdzīvo Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Tie ir centrālie kristīgās baznīcas svētki. Baznīca ir paredzējusi veselu nedēļu tam, lai cilvēki pārdomātu svarīgākos atpestīšanas notikumus, un tā tiek dēvēta par Lielo jeb Kluso nedēļu. Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie Jēzus kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. «Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: «Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies»,» teikts Lūkas evaņģēlijā, Bībelē.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus Augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko «aleluja» dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

TVNET novēl rast svētku sajūtu sevī un pavadīt šo dienu kopā ar ģimeni saskanīgās un priecīgās noskaņās!