Lūdzu, atgādini TVNET lasītājiem, uz kurieni un kāpēc dodaties!

Šodien beidzot dodamies savā lielajā ceļojumā, ko saucam par medusgadu, jo aizbraukšanas dienā svinam pusgadu kopš mūsu kāzu dienas un pēc kāzām medusmēnesī nedevāmies. Pirmo ceļojuma daļu līdz Gruzijai brauksim automašīnā, kur arī dzīvosim, gatavosim un atpūtīsimies, bet pēc tam ņemsim mugursomas un cauri Irānai un Pakistānai dosimies uz Āziju.

Ja viss ritēs pēc plāna, uz ko gan mēs neliekam pārāk lielas cerības, plānojam doties arī uz Austrāliju vai vismaz kādu no Okeānijas valstīm.

Sākumā bijām iecerējuši visu ceļu mērot ar mūsu veco busiņu, tomēr izrādījās, ka tas mums neder – sākot no Irānas, ir nepieciešams dokuments «carnet du passage en douane», par kuru jāiemaksā vismaz 5000 eiro depozīts, ko atdod, ja eksportējam automašīnu no valsts, kas pieprasa šo dokumentu. To mēs nevarēsim atļauties, turklāt arī šajā situācijā ir savs labums – bīstamākos reģionus, piemēram, Pakistānā (vēstniecībā, kārtojot vīzas, mūs jau pabrīdināja, kuri tie ir) varēsim pārlidot ar lidmašīnu.

Iepriekš jūs ar Hariju TVNET sacījāt, ka plānojat Latvijā atgriezties tikai pēc gada. Vai šis laika nogrieznis joprojām ir spēkā?

Jā, esam sev atļāvuši gadu paņemt brīvu no visa, un arī tīri birokrātiskie aprēķini, kas saistīti ar vīzām un pieteiktajiem iebraukšanas datumiem dažādās valstīs, ir izrēķināti uz gadu.

Kas būs pēc tam, to mēs vēl skaidri nezinām,

bet, ja neradīsies nekas neparedzams, kas liks mums atgriezties mājās ātrāk (tfu tfu tfu, tuk tuk tuk), būsim prom līdz nākamā gada aprīlim vai maijam.

Ar kādām domām un sajūtām šodien pametat savu mājokli, tuviniekus un draugus?

Jo tuvāk nāk izbraukšanas diena, jo grūtāk kļūst. Ieslēdzies tāds kā «atvadu režīms», bet mēs diemžēl nevaram sabučot mammas gadu uz priekšu vai izdraudzēties ar draugiem, lai draugu radītā labā sajūta izstiepjas vienmērīgi 365 dienu garumā.

Viss ir šeit un tagad, pēc tam būs jāmācās un jāsaprot, ka esam tikai viens otram.

Visvairāk, šķiet, man pietrūks tās paraudāšanas uz mammas pleca, ko savos 27 gados reizi pa reizei turpinu izmantot.

Labā ziņa ir tā, ka draugi un radi dosies mūs apciemot uz Gruziju, tas nozīmē, ka pēc kāda pusgada uz nedēļu atkal satiksimies.

Uzskatu, ka ceļojuma laikā svarīgi ir rūpēties nevis par sevi, bet par vīru, lai viņš justu atbalstu un nejustos vientuļš. Savukārt vīrs varēs parūpēties par mani. Tad jau tās ilgas pēc tuviniekiem un draugiem mazliet kliedēsies.

Vai jūtat bailes un nedrošību?

Godīgi sakot, īsti nejūtam gan. Esam vienojušies gan viens ar otru, gan katrs pats ar sevi, ka «plāns A» var pārtapt par «plānu B» vai «plānu P» vienā sekundē, tāpēc

mūsu ceļojuma plāns ir kā mājas konstrukcija, bet logi, durvis un tapetes nāks laika gaitā.

Mazliet vēlos gan norādīt, ka pēdējos mēnešus esam ārkārtīgi rūpīgi gatavojušies, meklējuši informāciju, vakcinējušies, pirkuši grāmatas, konsultējušies ar banku pārstāvjiem, lejupielādējuši ceļotājiem paredzētās aplikācijas, sapirkuši maisiem medikamentu, centušies padomāt par katru mazāko sīkumu, lai maksimāli reducētu riskus un, rodoties neparedzētai situācijai, mūsu rīcībā būtu pēc iespējas vairāk instrumentu, lai to risinātu.

Iegādājāmies arī labu ceļojuma apdrošināšanu uz gadu, tas nozīmē, ka dažādu ķibeļu gadījumā būsim mazliet rīcībspējīgāki. To es saku visiem nemierīgajiem prātiem, kas bažījas, ka par viņu samaksāto nodokļu naudu valstij būs jāskrien mums palīgā.

Ko jūs gaidāt no šā ceļojuma?

Par to var runāt gari un plaši, katram ir savas klusākas un skaļākas gaidas.

Galvenais, ko mēs vēlamies, ir - beidzot nesteigties, jo dienas līdz šim pagājušas milzīgā steigā.

Vēl mēs gribam kļūt par laimīgākiem un labākiem cilvēkiem.

Jūs ceļā dodaties ar pašu pielāgotu busiņu, ko esat piekrāvuši ar pirmās nepieciešamības lietām. Ko ņemat līdzi?

Jā, paldies zeltročiem Gustavam un Aināram, kas palīdzēja katru mūsu busiņa brīvo vietu izmantot maksimāli racionāli, lai pirmā ceļojuma daļa mums būtu ļoti ērta. Līdzi esam paņēmuši praktiski visu – sākot ar datoriem, fotoaparātiem, beidzot ar blenderi, lai varētu pagatavot veselīgas putras un kokteiļus no dažādu valstu sezonas augļiem un dārzeņiem. Mums līdzi ir daudz ērto drēbju, kosmētikas un higiēnas līdzekļi, grāmatas, žurnāli, gāzes plītiņa, pannas, katli, trauki. Nav tikai labierīcību, veļasmašīnas un ledusskapja.

Mūsu busiņš jau pārtapis par mazu un mīļu dzīvoklīti. Tikai jāpieliek aizkariņi :)

Kuras lietas jūs ņemtu līdzi, ja varētu izvēlēties tikai trīs?

Vispār man galvenais, lai būtu Harijs, bez pārējā es varētu iztikt.

Ja tomēr jāizvēlas, tad ņemtu datoru, ērtu apģērbu un telefonu. Jā, zinu, neoriģināli, bet ar šīm lietām var atrisināt ļoti daudzas citas. Nav jēgas paņemt mīļāko grāmatu, kuru pēc tam bez jēgas būs jāstaipa līdzi.

Ko jūs novēlat sev šajā braucienā?

Lai būtu interesanti un cilvēki lasītu mūsu blogu karijs.lv.

Ticu, ka mēs sirds dziļumos spēsim sajust labās domas no mājām un cilvēkiem, kas seko līdzi mūsu gaitām.

Te varat izlasīt par Karīnas un Harija plāniem:

TVNET kolektīvs vēl jaunajai ģimeni veiksmīgu ceļojumu!