Rīgā jāatrisina akustiskās koncertzāles jautājums, Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijā uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). «Ja ir kaut kas, par ko ir jādomā, tad tā ir koncertzāle,» teica ministre, norādot, ka tā ir ēka, kuru vajadzētu būvēt no jauna. Viņasprāt, nav normāli, ka Rīgā nav piemērotas akustiskās koncertzāles, kur atskaņot un klausīties mūziku.
Ministre norādīja, ka koncertzāle «Gors» Rēzeknē izmaksāja aptuveni 20 miljonus eiro. Arī Rīgā varētu būvēt līdzīgu koncertzāli, protams, mazliet lielāku.
Atbildot uz deputātu jautājumu par jau izskanējušo plānu pārbūvēt Rīgas Kongresu namu, Melbārde norādīja, ka lētāka ir jaunas koncertzāles būvniecība. Kongresu nama pārbūve izmaksātu ap 40 miljoniem eiro. Savukārt koncertzāles būvniecībai uz AB dambja trūkst līdzekļu. «Neredzu, kā šim varētu atrast finansējumu, ja jau latos tai bija vajadzīgi aptuveni 50 miljoni,» norādīja Melbārde.
Komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka pēc tikšanās Baltijas Asamblejā secināts - Latvija atpaliek no Igaunijas konferenču tūrismā. «Mēs esam pa vidu un varētu iegūt no abām valstīm, bet mums nav telpu, kur uzņemt konferenci ar 3000 vai 4000 cilvēkiem. Arī 1500 cilvēkiem ir grūti atrast vietu,» stāstīja Vucāns, norādot, ka koncertzāle varētu kalpot arī konferenču funkcijām. Melbārde apstiprināja, ka koncertzāles būvniecības gadījumā tā būtu multifunkcionāla.
Kā ziņots, jaunas akustiskās koncertzāles vajadzību ir aizstāvējuši daudzi mūziķi. Arī «Lielās mūzikas balvas 2014» apbalvošanas ceremonijā laureāti operdziedātājs Egils Siliņš un Sigvards Kļava, saņemot balvas, uzsvēra nepieciešamību pēc jaunas koncertzāles Rīgā.
Jautājums par akustiskās koncertzāles būvniecību virzās lēni, jo KM neveicas sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par Eiropas fondu izmantošanu kultūras būvēm. Ministre jau iepriekš norādījusi, ka EK ir ierobežojusi atbalstu lielām kultūras būvēm, tāpēc tiek meklēti veidi, kā interpretēt noteikto normu un piesaistīt līdzekļus koncertzāles būvniecībai.
