1864. gadā vietējam iedzīvotājam Mārcim Ozoliņam dzima ideja dibināt skolu, kurā tuvējās apkārtnes bērniem mācīt lasīt, rakstīt un rēķināt. Tajos laikos visi mācījās vienā klasē, kopā bija ap desmit bērnu un pats Mārcis viņus skoloja. Ziemas mēnešos visi dzīvoja uz vietas skolas ēkā, kas ir saglabājusies līdz šodienai, un tajā mācās pirmsskolas vecuma bērni.

Laikam ejot, skola pamazām auga. Tāpat kā mūsu zeme un tauta, tāpat skola ir pārdzīvojusi visus grūtos gadus, kara šausmas, lielvaru okupācijas, bet nevienu brīdi nav bijusi slēgta, un turpinājusi strādāt un izglītot. Kad vairums vīriešu bija ierauti karā vai izsūtīti, skolas vadību uzņēmās sievietes, kas tiem laikiem nebija raksturīgi. Arī šajā skolā mācījās skolēni, kas tika izsūtīti no skolas sola. Tāpat skolotāji. Par daudziem no viņiem vairs ziņu nav.

Viena no spilgtākajām skolas personībām, kuru atceras bijušie skolēni un skolotāji, ir direktors Arvīds Stīpnieks, kas vadīja skolu pēckara gados. Tas bija jau 50. gadu sākums, bet skolā vēl nebija elektrības, ūdens, ne arī tieša transporta uz tuvāko pilsētu Cēsīm, kas atrodas tikai 14 kilometru attālumā. Skolēni mācījās pie petrolejas lampām. Ar grūtībām direktoram izdevās dabūt jaudīgu dinamomašīnu un benzīna motoru, lai tumšajās stundās skolā būtu elektrība. Pie motora uz maiņām dežurēja skolotāju vīri un direktors. Skolas inventāra sarakstā bija arī zirgs Ansis, kuru par auzu maisu iznomāja vietējie iedzīvotāji.

50. gadu beigās sāka celt jauno skolas ēku, kas sākotnēji tika paredzēta skolēnu un skolotāju dzīvošanai. Toreiz trūka viss, arī jebkādi celtniecības materiāli. Pamazām un ar lielu neatlaidību izdevās visu sagādāt, bet pašu celtniecības procesu lielāko tiesu veica skolas darbinieki. Jaunā ēka izrādījās ļoti piemērota mācību darbam, bet dzīvošanai sāka izmantot veco skolas ēku.

Šodien skolu apmeklē vairāk nekā simts bērnu. Viņi visi iesaistās un turpina skolas nozīmīgākās tradīcijas, kas ir dejošana, dziedāšana un mācīšanās dabā. Dažam šajā skolā ir gājušas pat sešas paaudzes!

Skola pastāvīgi attīstās, tajā strādā darbinieki ar lielu entuziasmu, kas spēj ar minimāliem līdzekļiem paveikt ļoti daudz. Šobrīd skola ir renovēta un aprīkota ar jaunākajām IT iespējām - interaktīvās tāfeles, projektori, planšetdatori.
Rāmuļu pamatskola bija pirmā skola, kas ieviesa bezmaksas pamatizglītību tālmācībā. Tajā mācās latviešu bērni no dažādiem kontinentiem. Skola aktīvi iesaistās ārzemju projektos, kas sniedz iespēju skolas darbiniekiem un skolēniem paplašināt redzesloku ārvalstīs. Ikviens skolēns un darbinieks šeit var justies īpašs un pamanīts.

Skolas moto ir «Mazā skolā lieli darbi».