Svētdien Mežaparka Lielajā estrādē krāšņi izskanējis VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerts.
Izskanējis VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koncerta programmu veidoja skaņdarbi, kas iepriekš izskanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, kā arī vairākas jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīja daļas no Karla Orfa kantātes «Carmina Burana».
Kā uzsvēris VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, šo skaņdarbu pirmo reizi atskaņojis tik liels dziedātāju pulks - aptuveni 6000 balsu. Skaņdarbu diriģēja Mārtiņš Ozoliņš. Korim tajā pievienojās arī profesionālais pūtēju orķestris «Rīga».
Koncertu sāka grupa «Cosmos», kura piekritusi apvienoties VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerta ieskandināšanai. Grupa kopā ar kopkori atskaņoja savu kompozīciju «Vindo». Koncertā piedalījās arī trīs zēnu kori - Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Valda Zālīša pamatskolas zēnu koris.
VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerts vienlaikus bija arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā. Svētku dalībniekus ar uzrunu koncertā sveica arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Svētkos piedalījās 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāvēja 251 koris ar 4616 dziedātājiem. Svētkos piedalījās arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.
Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā «a cappella», kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu.
Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.