Sākas XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Agnese Gulbe / LETA

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, kad Rīgā no Latvijas malu malām sabrauks aptuveni 37 400 bērnu un jauniešu, kā arī kolektīvi no latviešu diasporām, kas izteikuši vēlmi šogad piedalīties svētkos. Nedēļas laikā paredzēta plaša programma ar vairāk nekā piecdesmit dažādiem pasākumiem, tostarp saglabājot nezūdošas tradīcijas, kā svētku gājiens, tautas deju lielkoncerts Daugavas stadionā, Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, pūtēju orķestru koncerts, svētki Vērmanes dārzā, folkloras kopu koncerti, kā arī atklāšanas pasākums 11. Novembra krastmalā un garīgās mūzikas koncerts.

Pirmajā dienā notiks svētku oficiālā informācijas un drošības centra atklāšana, piemiņas pasākums Rīgas 1. Meža kapos, izstādes «Rakstu darbi» atklāšana, svētku ieskandināšana Viesturdārzā, tautas deju laureātu koncerts un simfoniskās mūzikas koncerts «Tūkstošbalsu simfonija».

Plkst. 10:00 svinīgi tiks atklāts XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku oficiālais informācijas un drošības centrs, kas sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš» līdz 12.jūlijam darbosies Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas laukumā. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā darbosies informācijas un drošības centri sešās Rīgas vietās. Blakus Informācijas un drošības centram Stacijas laukumā atradīsies īpašā Latvijas Radio 5 - Pieci.lv Dziesmu un deju svētku radio studija. Pasākumā piedalīsies Rīgas valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris un Jelgavas novada koris «Asni».

Plkst. 12:00 Rīgas 1.Meža kapos tradicionāls piemiņas pasākums, kurā godinās dziesmu svētku kustībai nozīmīgās personības, klātesot visu novadu un pilsētu pārstāvjiem. Piemiņas pasākumu organizē bērnu un jauniešu centra «Altona» audzēkņu un pedagogu kolektīvs. Svinīgā piemiņas brīža laikā pie kapličas (Aizsaules ielā 2A) tiks veidota ziedu vija Latvijas kontūrkartes veidolā un iedegtas liesmiņas – veltījums katram mūžībā aizgājušajam kultūras darbiniekam. Pasākumu muzikāli papildinās BJC «Altona» zvanu ansamblis, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvents Mārtiņš Šmaukstelis. Pēc svinīgā brīža novadu pārstāvji ar BJC «Altona» gidiem dosies pie savu novadnieku atdusas vietām, kur noliks ziedus un iedegs svecītes.

Plkst. 13:00 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā tiks atklāta interešu izglītības mākslas pulciņu audzēkņu izstāde «Rakstu darbi». Izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 400 žūrijas novadu skatēs izvēlēto darbu no 57 novadiem un pilsētām. «Latviešu valodā vārds «rakstīt» pats par sevi ir burvīgi mainīgs: mēs rakstām vēstuli un rakstām cimdus, izrakstām villaini un izrakstām izziņu, aprakstām sajūtas un emocijas, arī sienas un burtnīcu malas. «Rakstu darbi» - tas viens no pirmajiem teikumiem, ko bērni, apguvuši rakstību, raksta pirmajās skolas dienās katrā klasē uz jaunajām burtnīcām: «rakstu darbi matemātikā,» «rakstu darbi latviešu valodā» utt. Kādi ir rakstu darbi mākslā? Kāda ir mākslas rakstu valoda? Uz šo jautājumu meklēsim atbildes mūsu projektā «Rakstu darbi,» stāsta projekta vadītāja Areta Raudzepa. Izstādes darbi parāda, cik plašs un daudzveidīgs ir interešu izglītības pulciņu piedāvājums – zīmēšana, gleznošana, grafika, dizains, tradicionālie un netradicionālie rokdarbi, keramika, kokapstrāde, metālapstrāde, stikla apstrāde utt. Izstāde apskatāma līdz 12. jūlijam Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja darba laikos, bet 12. jūlijā līdz plkst. 15:00. Svētku dalībniekiem ieeja bez maksas.

Plkst. 14:00 vienā no senākajiem Rīgas parkiem - Dziesmu svētku parkā dziesminieks Goran Gora kopā ar bērnu un jauniešu centra «Rīgas Skolēnu pils» kolektīviem «Tonika,» «Rīga,» «Accolada,» «Uguntiņa,» «Kokle,» skolotājiem, mūziķiem Uģi Krišjāni, Mārtiņu Miļevski un Valteru Sprūdžu ieskandinās svētkus.

Šī ir īpaša vieta, jo tieši šeit 1873. gadā notika I Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Šeit slavenais Rīgas arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis uzbūvēja pirmo Dziesmu svētku estrādi, kas bija paredzēta 1000 dziedātājiem. Atzīmējot Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgadi, parks, kas tautā saukts par Viesturdārzu, ieguva Dziesmu svētku parka vārdu un skulpturālo ansambli ar izcilāko latviešu komponistu profilu ciļņiem. Šī ir vieta, kur tiek godāta tradīcija.

Svētku ieskandināšana «Tikai saknes neatdot...» tiks veidota kā stāsts ar rituālu un simbolisku nozīmi, kuru izdziedās dziesmās ar Knuta Skujenieka vārdiem, dziesmās un dejās, kas stipri iesakņojušās dziesmu svētku tradīcijā.

Plkst. 16:00 Dailes teātrī notiks tautas deju laureātu koncerts, kurā piedalīsies 29 labākie tautas deju kolektīvi no visas Latvijas.

Plkst. 19:00 Lielajā ģildē izskanēs bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts «Tūkstošbalsu simfonija». Koncertā piedalīsies 24 izglītības iestāžu simfoniskie un kamerorķestri ar 800 dalībniekiem. Tie būs sadalīti sešos apvienotajos orķestros. Programmā - latviešu un pasaules klasiskā mūzika, kā arī mūsdienu komponistu oriģinālmūzika un tautasdziesmu apdares. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Normunds Dreģis.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu