10 pieturvietas Latvijā pie Baltijas jūras krasta

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Krakops / LETA

Latvijas kopējā robeža ir 1836 km gara, no kuras 498 km ir jūras robeža. Ja prāto šajā vasarā doties pārgājienā, velo tūrē vai doties apskatīt Latvijas Baltijas jūras piekrasti, TVNET piedāvā 10 objektus, ko ir vērts apskatīt. Drīzumā tiks publicēti raksti par objektiem, ko apmeklēt Rīgas jūras līča piekrastē.

 
Foto: celotajs.lv

Papes Ķoņi

Latvijas dienvidrietumos Baltijas jūras piekrastē Papes dabas parka teritorijā atrodas Papes Ķoņu ciems.

Šī vieta ir interesanta ar to, ka tā ir apdzīvota kopš 19. gadsimta beigām un ciemu rotā senās zvejnieku ēkas, tostarp muzejs «Vītolnieki», kur var apskatīt seno zvejnieku inventāru, iepazīt senču zivju ķeršanas tradīcijas.

Papes dabas parkā ir apskatāmi arī savvaļas zirgi.

 
Foto: vietas.lv

Latvijas tālākā vieta rietumos

Bernātu ciems atrodas Bernātu dabas parkā. Šī vieta ir Latvijas tālākais rietumu punkts, kuru kopš 1988. gada iezīmē piemiņas akmens «Zaļais stars». Skulptūras autors ir Vilnis Titāns.

 
Foto: trinitatis.lv

Svētās trīsvienības Liepājas baznīca

Baznīca tika celta no 1742. līdz 1758. gadam, tomēr pilnībā pabeigta tikai 1866. gadā. Svētnīcas fasādes stils - vēlīnais baroks, savukārt interjers - rokoko un baroka stilā.

Baznīcā atrodas ērģeles, kas būvētas no 1733. līdz 1780. gadam, bet pārbūvētas 1855. gadā. 1912. gadā ērģeles bija vienas no lielākajām pasaulē, bet šobrīd - Eiropā.

Liepājā ir iespēja arī apskatīt Liepājas Karostas cietumu. Tas ir saglabājies pēc septiņu dažādu armiju un vairāku režīmu nomaiņas.

Padomju laikos Karosta bija slēgta teritorija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva publiski pieejama.

Ja ir vēlme, ir iespēja Karostas cietumā arī pavadīt nakti. Ja šāda izklaide tevi nevilina, dodies izpētīt apkārtni.

 
Foto: celotajs.lv

Akmensrags

Līdzīgi kā Kolkas rags, arī Akmensrags ir bīstams kuģotājiem.

Pirmā bāka Akmensragā tika uzbūvēta 1879. gadā, bet 10 gadus vēlāk - papildus 28 celtnes, kas palīdzēja kuģotājiem orientēties Baltijas jūras krastos.

1911. gadā bākas tornis tika atjaunots, tomēr Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gadā, to sagrāva.

Atkārtoti tornis tika atjaunots 1921. gadā. Tā augstums ir 37,5 metri.

 
Foto: celotajs.lv

Pāvilostas pelēkās kāpas

Pāvilostas ziemeļu daļā atrodas pelēkās kāpas, kas ir lielākās Latvijā. Tām ir sava īpatnēja ekosistēma.

Kāpās zvejnieki mēdza atstāt savas laivas, žāvēt zvejas tīklus.

Vietas apmeklētājiem ir iespēja arī apskatīt vienu no lielākajiem jūras akmeņiem Latvijā – Pāvilostas akmeni.

 
Foto: celotajs.lv

Baltijas jūras stāvkrasts

Baltijas jūras stāvkrasta sākuma punkts atrodas Pāvilostas ziemeļu daļā, bet beidzas Ošvalkos. Stāvkrasts ir 26 km garš. Tomēr visneparastākās stāvkrasta vietas atrodas teritorijā starp Stranti un Ulmali.

 
Foto: celotajs.lv

Rīvas koka tilts

Rīvas koka tilts ir vienīgais šāda tipa tilts Latvijā. Tas tika atjaunots 2008. gadā. Iepriekš tilts tika renovēts 1960. gados.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē pār šo tiltu stiepās dzelzceļa sliedes, pa kurām kursēja vilciens maršrutā Ventspils-Liepāja.

 
Foto: Māra Strautmane

Bēgļu piemiņas skulptūra

Ošvalkos atrodas latviešu bēgļu piemiņas skulptūra. Bēgļi 1944.-1945. gadā no Ošvalkiem airēja laivas uz Zviedriju.

Piemiņas vietas nosaukums ir «Cerību bura», un tā atrodas kāpās starp pludmali un ceļu.

 
Foto: bestriga.com

Ventspils lielgabalu forta drupas

1939. gadā 1 km no Ventspils robežas uzbūvēja lielgabalu fortu, kas sargāja Latvijas piekrasti. Kopumā tādu bija 13.

Kā liecina vēstures dati, 1941. gada 24. jūnijā šis nocietinājums atvairīja vācu armijas uzbrukumu. Vienu dienu vēlāk padomju armija cietoksni uzspridzināja un atsauca savu armiju no Ventspils teritorijas.

Šobrīd Ventspils lielgabalu forta atliekas ir apskatāmas. Esiet uzmanīgi, staigājot pa drupām!

 
Foto: celotajs.lv

Kolkas bāka

Kolkas bāka atrodas uz salas Baltijas jūrā. Sala tika izveidota laika posmā no 1872. līdz 1875. gadam. Pēcāk uz tās tika uzkonstruēts 21 metru augsts tronis – bāka, kas sāka darboties 1884. gada 1. jūlijā.

Interesants fakts, ka uz šīs salas 2011. gadā notika ugunsgrēks, bet bāka necieta.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu