Kā skaidro Kultūras ministrija (KM), šis kritērijs noteikts, lai uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, palielinoties kolektīvu līdzdalībai, varētu ievērot taisnīgumu pret kolektīviem, kas regulāri piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā.

Kolektīviem, kuri saņems mērķdotāciju, arī vismaz reizi gadā būs jāpiedalās repertuāra pārbaudes skatēs, konkursos vai izstādēs. Tas nozīmē, ka kolektīviem būs arī jaapgūst kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noteikto repertuāru. Kritērijs mērķdotāciju saņemšanai būs arī vismaz reizi gadā piedalīties Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) rīkotajos Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos.

2015.gadā mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kuru dibinātājs nav pašvaldības, tiek piešķirtas pēc tādiem pašiem kritērijiem, kādi noteikti mākslinieciskajiem kolektīviem, kuru dibinātājs ir pašvaldība. Šogad kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības, tiks atvēlēti 71 383 eiro. Finansējums tiks izmaksāts 135 kolektīvu vadītājiem, piemērojot bāzes finansējumu vienam kolektīvam 323 eiro.

Mērķdotāciju finansējums turpmāk tiks izmaksātas divas reizes gadā, nevis reizi ceturksnī, lai samazinātu LNKC administratīvo slogu. Tas tiekot samazināts, arī ieviešot e-pakalpojumus. LNKC turpmāk nodrošinās iespēju arī kolektīvu dibinātājiem, kas ir fiziskas personas, saņemt mērķdotāciju, slēdzot līgumu par mērķdotācijas izmaksu. Šķērslis finansējuma izmaksai fiziskām personām bija tas, ka fiziskām personām konti Valsts kasē netiek atvērti. LNKC norādīja, ka 2014.gadā no 136 mākslinieciskiem kolektīviem 2,2% kolektīvu dibinātāju bija fiziskas personas, bet 3,2% - fiziskas personas, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas.

KM norādījusi, ka valsts budžeta mērķdotācija tiek piešķirta māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, lai nodrošinātu savlaicīgu kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu, kā arī, lai sekmētu kvalitatīvu māksliniecisko kolektīvu sniegumu. Regulāra kolektīvu līdzdalība Dziesmu un deju svētku procesā - svētkos, starpsvētku pasākumos, skatēs, konkursos, izstādēs -, kā arī kolektīvu ilgtermiņa darbība ir nozīmīga, lai sekmētu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju.