Tas viss veicināja to, ka “kritikas spiediens un cenzūra palīdzēja veidot čehu komiksa specifiskās īpašības”. Tā attīstības atsevišķi posmi tādējādi raksturo tipisku satīrisko čehu humoru, 19. gs. tautas apziņas atdzimšanas laika vajadzības, komunistiskā režīma laika prasības, bērnu komiksu audzinošo un izglītojošo sūtību, kā arī ideoloģiskās brīvības perioda politisko komentāru. Izstādē apskatāmas avīzes “Humora lappuses” bilžu seriālu reprodukcijas, 19. gs. “Švanda dudāks”, šodien jau par klasiku kļuvušie un grāmatās izdotie pirmās republikas seriāli: Andreja Sekoras “Skudra Ferda”, Foglarovas “Ātrās bultas”, pēdējo uzskatām vispār par pirmo čehu komiksu vārda īstajā nozīmē, zīmētāja – karikatūrista Jiržī Vintera – Nepraktas paraugi, kurš šajā žanrā darbojās no 20. gs. piecdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, būs arī 20. gs. 60. gadu Kājas Saudeka darbi un cenzūrētais “Brežņevs – Supermens”, kuru zīmējis Miroslavs Hadāks-Lidāks, žurnāla “Mladī svjet” (Jaunā pasaule) redaktors, sākot no 80. gadiem līdz šodienai izdotais un panākumus guvušais bērnu komikss “Četrlapītis”, Kalouseka “Attēli no čehu vēstures un teikām”, kuriem ir izglītojoša komiksa raksturs, un visbeidzot – brīvības apdvesto 90. gadu komiksi, kad, starp citu, rodas izdevniecības, kuras ir orientētas tieši uz komiksu žurnālu izdošanu. Komiksi galvenokārt ir bijuši avīžu un žurnālu sastāvdaļa. Bet tika izdotas arī komiksu burtnīcas ar turpinājumiem, izdevumu grāmatā ir piedzīvojuši tikai visveiksmīgākie komiksi. Komikss, protams, iekļuva arī čehu kino mākslā, un tādējādi radās divas lieliskas komēdijas “Kurš grib nogalināt Džesiju?”, kuras autors ir Vāclavs Vorlīčeks, 1966. gads, un “Četru slepkavību pietiek, dārgumiņ”, Oldržiha Lipska scenārijs un režija, 1971. gads, kuras tiks izstādes ietvaros demonstrētas latviešu publikai. Vēlam, lai šī izstāde atnestu daudz radošas iedvesmas. Izstādes organizētājs: Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā.