Lemjot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras pasākumiem, valdība kropļo konkurenci, pavēstīja festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majors. Par nepieņemamu viņš dēvēja valdības noteikto, ka PVN netiks piemērots valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un iestāžu rīkotajiem pasākumiem, bet tiks piemērots kultūras pasākumiem, kurus rīko privātajā sektorā esošie pasākumu organizatori.
«Ir absurdi uzskatīt, ka valsts un pašvaldības rīko tikai nekomerciālus, bet privātie uzņēmēji - tikai komerciālus kultūras pasākumsu,» sacīja «Positivus» rīkotājs.
Majors arī norādīja, ka ir vērsies Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt minēto lēmumu. Tāpat Majors atzina, ka brīdī, kad lēmums par PVN piemērošanu būs stājies spēkā, privāto uzņēmēju rīkotajiem koncertiem biļešu cenas varētu pieaugt pat par 21%.
«Nedaudz labāka situācija ir ar festivāliem, kur arī līdz šim ir bijuši dažādi ar PVN apliekami ienākumi, un tādējādi tur šis nodokļu sloga kāpums nebūs tik jūtams,» sacīja Majors. Viņš piebilda, ka nav domājis par iespēju, piemēram,rīkot «Positivus» kopā ar Salacgrīvas pašvaldību, tādējādi gūstot atbrīvojumu no PVN samaksas.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde pauda, ka kultūras komercpasākumu aplikšanu ar PVN neuzskata par ideālu risinājumu, vienlaikus norādot uz nepieciešamību izšķirties par kompromisu.
"Tas ir kompromiss, ko radusi valsts budžeta veidošanas darba grupa, Kultūras ministrijai stingri iestājoties par nepieciešamību nošķirt tos kultūras pakalpojumus un izpausmes, kas vērsti uz sabiedrisko labumu un Latvijas kultūras daudzveidības saglabāšanu, no pasākumiem, kuru primārais mērķis ir peļņas gūšana. Šajā risinājumā ar PVN apliekami tikai tie kultūras pasākumi, kuru primārais mērķis ir peļņas gūšana,» pauda ministre.
Jau ziņots, ka Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi PVN likumā, ar kuriem tiek noteikt, ka PVN atbrīvojums ir piemērojams kultūras pakalpojumiem (teātra un cirka izrādēm, koncertiem), kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā.
Plānots, ka līdz ar to tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kuri sniegti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju. Paredzēts, ka šie noteikumi attiecībā uz kultūras pasākumiem spēkā stāsies 2016.gada 1.janvārī, paredzot arī ieviešanas pārejas periodu.
Iecerēts, ka grozījumu fiskālā ietekme 2016. gadā būs 12,4 miljoni eiro, savukārt 2017. un 2018. gadā - 25,5 miljoni eiro.
