Zinātniskā konference veltīta Matveja radošā mantojuma pētniecības jautājumiem, īpaši akcentējot to, ka 20.gadsimta sākums bija ļoti intensīvs jaunu estētisko koncepciju un radošo meklējumu laiks, norādīja konferences rīkotāji. Konference ieinteresējusi dažādu valstu - Latvijas, Krievijas, Francijas un ASV - modernisma pētniecības speciālistus. Konferences mērķis ir sekmēt Matveja mantojuma popularitāti Latvijā un starptautiskā mērogā, vienlaikus paplašinot zināšanas gan par nacionālo, gan par pasaules kultūras mantojumu un klasiskā modernisma mākslas attīstību. Konferencē ar referātiem piedalīsies Valsts Mākslas muzeja speciālistes Dace Lamberga, Aija Brasliņa, Irēna Bužinska, LMA Mākslas vēstures institūta doktorante Stella Pelše, Valsts Krievu muzeja vecākā zinātniskā līdzstrādniece Olga Šihireva, mākslas zinātņu doktore Valsts Tretjakova galerijas vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Goračeva, mākslas zinātņu doktors Aleksandra Puškina Valsts Tēlotājas mākslas muzeja galvenais mākslinieks Dāvids Bernšteins, Ņujorkas universitātes profesore Geila Levina (Gail Levin) un Burgundijas universitātes profesors no Francijas Andžejs Turovskis. Referāti veltīti aktuāliem modernisma pētniecības jautājumiem, kā arī atsevišķu mākslinieku - īpaši Matveja laikabiedru - Kazimira Maļēviča un Vasilija Kandinska radošajai darbībai. Valsts Mākslas muzejā jau kopš pagājušā gada 21.decembra atvērta arī izstāde "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemāram Matvejam - 125". Saistībā ar šo izstādi 1.februārī koncertprogrammas "Mūzika un māksla" ietvaros paredzēts arī koncerts "Skaistuma meklētājs. Voldemāram Matvejam - 125". Mākslinieka mūžs bija ļoti īss - tikai 37 gadi, no kuriem radošākā un aktīvākā dzīves daļa tika pavadīta Pēterburgā. Tādēļ koncerta programmā iekļauti krievu komponistu Aleksandra Borodina un Pētera Čaikovska klavierskaņdarbi, kas sasaucas ar Matveja gleznotajām reliģiskajām un simboliskajām kompozīcijām. Gan mākslinieki, gan komponisti 20.gadsimta sākumā aktīvi interesējās, no vienas puses, par mūzikas vizuālajām iespējām un, no otras puses, par glezniecības muzikalitāti. Daudzi komponisti un mūziķi nodarbojās ar glezniecību, piemēram, Arnolds Šēnbergs, kura skaņdarbi tiks atskaņoti šajā koncertā. Savukārt Matvejs savā teorijā mākslas darbu raksturojumam lieto terminus "skaņa" ,"tembrs", "kamertonis". Koncertā uzstāsies solisti Solveiga Raja (soprāns), Māra Krauja-Reine (mecosoprāns), Miervaldis Jenčs (tenors), Valdis Jancis (klavieres), atskaņojot Borodina, Čaikovska, Riharda Vāgnera, Riharda Štrausa, Džakomo Pučini, Franča Šūberta vokālo un klaviermūziku.