Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts Kolkas bākas ansamblis, liecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas informācija. Kolkas bākas ansamblim piemīt unikāla kultūrvēsturiska vērtība, kas ietver gan vēsturiskās, arhitektoniskās un ainaviskās vērtības, gan vērtību no industriālā mantojuma viedokļa, ko tagad apstiprina arī valsts nozīmes industriālā pieminekļa statuss.
Kolkas bākas ansamblis atrodas apmēram piecus kilometrus no sauszemes uz vienīgās Latvijā mākslīgi būvētās salas Baltijas jūrā - laukakmeņu bēruma, kas papildus nostiprināts ar betona klučiem.
Uz mūra betona pamatnes uzbūvēta astoņstūra laukakmeņu mūra aizsargsiena apmēram četru līdz piecu metru augstumā, kas aizsargā bākas ansambli no jūras viļņiem.
Salas veidošanas darbi sākti 1873. gadā, 1884.gadā Sanktpēterburgā izgatavotās saliekamās metāla konstrukcijas uzstādītas uz salas. Bākas torņa augstums kopā ar laternu ir 21 metrs. Torņa iekšpusē ir spirālveida metāla kāpnes, saglabājušās vēsturiskās durvju vērtnes un torņa iekšējā metāla konstrukcija.
Kolkas bākas ansamblim ir izteiksmīgs, no tā celšanas laika bez būtiskām izmaiņām saglabājies ārējais veidols un nemainīgs lietošanas veids - bākai vēl joprojām ir svarīga funkcija kuģošanas drošības nodrošināšanā vienā no bīstamākajām vietām Irbes jūras šaurumā.
Iekļaujot Kolkas bākas ansambli aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, speciālisti kā saglabājamās vērtības definējuši ārējo veidolu, apbūvi, bākas torņa konstruktīvo risinājumu un apjomu, iekštelpu iekārtu, akmeņu bērumu ar betona stiprinājumiem un viļņlaužiem - betona tetrapodiem, astoņstūru laukakmeņu aizsargsienu ar vārtiem, miglas zvanu ar balsta konstrukciju.
Lai nodrošinātu bākas funkcionēšanu, nākotnē būs pieļaujami pārveidojumi, kas saistīti ar bākas darbības nodrošināšanu, tostarp vēlāka laika un pārbūvēto ēku pārveidošana, kas iekļausies kopējā vidē, nodrošinot Kolkas bākas ārējā veidola, oriģinālo konstrukciju un oriģinālo materiālu lietojuma, kā arī kopējā vizuālā tēla saglabāšanu.
