Ļoti daudzi kultūras vidē nepiekritīs tam, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos notiek attiekšanās no dalījuma nozarēs, pauda VKKF direktors Edgars Vērpe. Šāds ieteikums ilgtermiņā ierosināts Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centra veiktajā pētījumā.
Dabā nozares nepazūd
Vērpe norādīja, ka kultūras vidē ir nepieciešama diskusija par priekšlikumu atteikties no dalījuma nozarēs. «Mums ir jāsaprot, kā tad mēs normāli to darām, ja atsakāmies no nozarēm, jo dabā jau tās nepazudīs,» skaidroja VKKF direktors.
Pētījumā fondam ieteikts arī samazināt ekspertu skaitu, palielinot to atalgojumu, veicināt starpnozaru projektu atbalstīšanu, koordinēt fonda atbalstītos projektus ar kultūras institūcijām, kuras arī piešķir finansējumu, un citas pārmaiņas. Vērpe norādīja, ka diskusijā par ekspertu samazināšanu ir gan argumenti par, gan pret to. Viņš atzina, ka atalgojuma palielināšana varētu risināt gadījumus, kuros eksperti nonāk interešu konfliktā, jo arī paši aktīvi darbojas sevis pārstāvētajā nozarē. «Ja ekspertiem vairāk maksās, tas varētu nosegt to atalgojumu, kuru viņi iegūst citur. Tajā pašā laikā, ja būs mazāk ekspertu, tad būs zonas, kas nepārklāsies,» norādīja Vērpe.
Viņš stāstīja, ka starpdisciplinaritāti nodrošina dažādās VKKF mērķprogrammas, kuru daudzums, pieaugot finansējumam, tiek palielināts. «Pirms krīzes mums bija 30 mērķprogrammu, kuru skaits tika samazināts uz 10. Mērķprogrammas ir tās, kas nodrošina starpdisciplinaritāti. Pieaugot finansējuma, to daudzumu pamazām varam palielināt,» norādīja Vērpe.
Vērpe: Katram ir skaidrs tas, ko atbalstām
VKKF direktors skaidroja, ka saistībā ar iespējamo finansējuma dublēšanos VKKF seko līdzi tam, kādiem projektiem finansējumu piešķir citas institūcijas, un cenšas saskaņot savu darbību. Ar Kultūras ministriju fonds funkcijas esot sadalījis jau gandrīz pilnībā. «Pašlaik esam tikuši līdz tam, ka funkcijas ar ministriju ir sadalītas par 95%. Katram ir skaidrs tas, ko atbalstām,» stāstīja Vērpe.
Viņš piemetināja, ka daudziem LKA pētnieku ierosinājumiem nepieciešami likuma grozījumi, kurus VKKF varētu īstenot, ja «likums tiktu atvērts». «Tādu detaļu dēļ nav nepieciešams vērt vaļā likumu. Ja mums izdotos panākt likuma grozījumu īstenošanu, ar kuriem tiktu mainīts fonda finansēšanas modelis, tad likumā varētu veikt arī citas izmaiņas,» teica Vērpe. Viņš norādīja, ka VKKF veiks finansēšanas modeļa koncepcijas aktualizāciju un iesniegs likuma grozījumus Saeimā.
Jau ziņots, ka LKA izstrādāts pētījums, kurā kā svarīgākais uzdevums norādīta VKKF darbības stratēģijas precizēšana, iestrādājot izmērāmus mērķus un rezultatīvos rādītājus. Šī pārmaiņa, kas būtu saskaņota ar valsts kultūrpolitiku, pēc pētnieku domām, visdrīzāk nav savietojama ar striktu nozaru dalījumu.
