Apceļo Latviju: 5 iemesli, lai iemīlētos Mazirbē...

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Baltijas jūras Kurzemes piekrastes ciemi, manuprāt, ir līdz galam nenovērtētas Latvijas pērles, kas sevī slēpj ne vien apbrīnojamu un neskartu dabu, bet arī īpašu un senu kultūras mantojumu. Starp šīm daudzajām jūras malas vietām, es vēlos pastāstīt par kādu man pašai īpašu vietu, kur ik gadu dodos gūt mieru, satikties ar vietējo sirsnību un nekautrēties pārēsties tikko kūpinātas butes un sklandraušus. Vieta, kur, iespējams, ir visromantiskākie saulrieti, smaržīgākais piekrastes priežu mežs, un kur starp viļņiem mītot īstie Jūras mātes zirgi. Laikam jau tāpēc tieši te ir radusies latviešiem tik mīļā lībiešu tautas dziesma «Pūt, vējiņi». Mazirbe. Vieta, kur iemīlēties.

 
Foto: Lībiešu Tautas nams

Lībieši - jūras tauta ar senu kultūru un vēsturi

Pirms runāju tālāk, būtu svētīgi zināt, ko īsti nozīmē vārds «lībietis», kas tik cieši saistāms ar šo skaisto jūras piekrastes ciemu - Mazirbi.

Lībieši tiek definēti kā mūsu mīļās, sirmās Baltijas jūras somu tauta, kas jau izsenis dzīvojusi tagadējās Latvijas teritorijā. Patiesībā lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pamazām sajaukušies ar latviešiem.

Vai lībieši nozīmē to pašu, ko līvi? Jā - tie ir vienas tautas divi nosaukumi.

Zinātniskajā literatūrā pārsvarā lieto apzīmējumu «lībietis», bet daiļliteratūrā un dzejā dzirdam vārdu «līvs».

Foto: Lībiešu Tautas nams

Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem un ievāktām hronikām līdz 13. gs. lībieši apdzīvojuši plašas tagadējās Latvijas teritorijas – Kurzemi uz ziemeļiem no Abavas, Vidzemes piekrasti un iekšzemi, Gaujas lejteci, kā arī Daugavas lejteci.

Tomēr visilgāk lībieši mituši šeit - Ziemeļkurzemē.

Precīzāk - Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2–5 km platā joslā starp Ovīšiem un Ģipku. Nesenā pagātnē (19.gs.) lībieši vēl bija sastopami Ziemeļvidzemē, Svētciema apkaimē.

Foto: Lībiešu Tautas nams

Ikdienā lībiešu vīri savu ģimeni nodrošināja, zvejojot zivis, bet sievu pārziņā bijis zivju apstrāde, tīklu lāpīšana, mājlopu kopšana un dārza darbi. Galvenās lauksaimniecības nozares bija kartupeļu un labības audzēšana, bet papildu peļņas avoti bija meža darbi, darvas tecināšana, ogu un čiekuru lasīšana.

Vai lībiešiem ir bijusi sava valsts? Nē, taču viņiem ir savs karogs un pat himna, kuras melodija ir tā pati, kas Igaunijas un Somijas himnai (mūzikas autors ir vācu izcelsmes somu komponists Frīdrihs Paciuss, bet vārdus sacerējis lībiešu dzejnieks Kārlis Stalte).

Karoga krāsas ir perfekts tā laika zvejnieka dzīves simbols:

zilā krāsa simbolizē jūru, kas deva viņa ģimenei maizīti, baltā tika asociēta ar ilgām pēc mājām un piekrastes liedagu, ko viņš redz no savas laivas, bet zaļā ar smaržīgo priežu mežu.

Foto: TVNET

Bet lai šo visu interesanto ne tikai izlasītu, bet arī aplūkotu izteiksmīgās seno lībiešu fotogrāfijās, iesaku apmeklēt 1939. gadā celto Lībiešu Tautas namu, kurā skatāma ekspozīcija par lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu.

 
Foto: TVNET

Pludmale ar zelta maliņu un jūras zilajiem zirgiem

Kā jau noskaidrojām, lībieši apdzīvoja reiz plašu piejūras joslu, kas mūsdienās aprobežojas ar 12 ciemiem – Ovīši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Melnsils. Šis t.s. Līvu krasts, starp citu, 1991. gadā ieguva aizsargājamas kultūrvēsturiskas teritorijas statusu, kas šīm pludmalēm piešķir zelta maliņu.

Foto: TVNET

Pastaiga gar Baltijas jūras piekrasti, kura daudzviet ir pavisam vientuļa un atpūtnieku neskarta, ir kā sava veida meditācija. Un, ja vēl paklausās par šeit reiz mitušo tautu mitoloģiju un teiksmām, liekas, ka ausīs pūš pats Vēja tēvs, bet muguru glāsta Jūras māte.

Ak jā, un šeit vērojamie saulrieti... ir kas pavisam neaizmirstams.

Ne velti lībieši ticēja, ka, saulītei dodoties pie miera, jūras māte laida ganībās savas zilās jūras govis un zirgus.
Foto: TVNET
 
Foto: TVNET

Spokaini, bet vilinoši: Latvijā vienīgā laivu kapsēta un Vilkača kaps

Mazirbē ir aplūkojamas divas spokainas, mistiskas, bet tajā pašā laikā interesantas un leģendām apvītas vietas - Vilkača kaps un Laivu kapsēta.

Pat līdzīgas vietas Latvijā vienkārši nav.

Laivu mūža mājas

Protams, šeit dzīvojošie cilvēki ikdienā nodarbojās zvejniecību, tāpēc laivas loma katrā saimē bija svēta - galu galā bez tās šī maizes pelnīšana neizdotos. Katrs lībietis savu laivu īpaši loloja un veltīja tās izgatavošanai un labošanai daudz laika.

Tāpēc varam vien tik iedomāties, cik padomju laikā pazemojoši bija zvejniekam nest savu laivu uz mežu, lai to tur atstātu uz mūžu mūžiem. Baidoties no cilvēku vēlmes ar laivām bēgt pāri jūrai no Padomju Savienības, tika nolemts ierobežot piekrastes zvejniecību. Līdz ar to nevajadzīgās laivas nonāca Laivu kapsētā, kas ir vienīgā šāda vieta visā Baltijā. Laivu kapsēta veidojusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Kā jau visur, arī šeit Mazirbes kultūrvēsturisko vaigu ir skārusi padomju laika švīka, tomēr, tagad stāvot šajā vietā - Laivu kapsētā - un apbrīnojot tās mistisko auru, saproti - nav ļaunuma bez labuma. Ko šādu redzēt - kā mežs burtiski apēd koka laivas - nav bijusi iespēja.

Foto: TVNET

Vienīgais Vilkača kaps Latvijā

Teikām un spoku stāstiem apvīta vieta Veco kapu kalniņā pie Mazirbes baznīcas ir sens ar akmeņiem apkrauts kaps, kas ir vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta. Par šādu vilkati tika uzskatīts kāds Mazirbes mācītājs. Par viņu joprojām dzirdami daudzi nostāsti, un viņa atdusas vieta, kas atrodas pie baznīcas senajos Mazirbes kapos, ir akmeņiem aizkrauta.

Nostāsts par mācītāju - vilkati: «Kādu vakaru Pitraga ciemā saslima kāds bērns. Un šis bērns nebija kristīts. Nu tas bērns bijā jāved uz Mazirbi pie mācītāja kristīt. Bet bija jau diezgan tumšs, un viens tāds liels vilks nācis pretī un gribējis viņus noplēst. Viņš uzkāpis ar abām ķepām uz ratu malas. Bet tas vīrs izvilcis savu kabatas nazi un sitis tam vilkam pa tām ķepām. Un tad tas vilks aizgājis projām. Nu viņi nogājuši tai muižā pie mācītāja un skatās - kas tad tas? Mācītājam visi pirksti notīti. Rau, tas pats jau ar bijis tas lielais vilks!»

Bet pēc šīs mistiskās vietas aplūkošanas noteikti apmeklējiet skaisto un gaišo Mazirbes luterāņu baznīcu, kas celta 1868. gadā un kalpojusi arī kā dienas orientieris kuģotājiem.

 
Foto: TVNET

Butes. Tā ir kaislība līdz mūža galam!

Lībieši šeit zvejoja brētliņas, butes, mencas, reņģes, zušus un citas zivis. Man ik gada tradīcija vasarā ir doties jau atkal no jauna apbrīnot Mazirbes mieru un dabas skaistumu. Tomēr to darīt ne tikai ar peldi saulrietā, bet arī ar karsti kūpinātu bušu garšu uz lūpām. Kas var būt vēl burvīgāks par tikko svaigu Latvijas jūras velšu kūpinājumiem, ko baudi jūras krastā. Kūpinātās zivis var iegādāties teju katrā otrajā Mazirbes mājā.

Ja redzi norādi «Kūpinātas zivis», droši dodies sētā un jautā pēc tām.

Tiesa, smarža jau pati atvilina, ko apstiprina arī pie mājas sliekšņa gulošais, ar dzīvi apmierinātais runcis.

Cik maksā butes? Jūlija sākuma cena karsti kūpinātām butēm bija 5 eiro/kg.

Foto: TVNET

Bez zivīm lībieši varēja dižoties arī ar slavenajiem sklandraušiem un baltajām putraimdesām. Patiesi, mēli var norīt!

Foto: Lībiešu Tautas nams

Ja ir laiks un brauciens tiek plānots savlaicīgi, iesaku savu vizīti pieteikt lībiešu ēdienu degustācijai. Lībiešu lauku sētā «Stūrīši - Branki» jūs sagaida iepazīšanās ar seno lībiešu sadzīves priekšmetu kolekciju, stāstījums pa Taizeļu dzimtu un lībiešiem, kā arī kārtīgas lībiešu pusdienas - uzkodas, bukstiņputra ar ceptu speķi un sīpoliem, lībiešu kafija un kēkss (stāstījums un pusdienas 8 EUR/pers.)

 
Foto: TVNET

Nenokavē lībiešu svētkus!

Lībiešu svētki

6. augustā Mazirbē notiks gadskārtējie Lībiešu svētki «Līvi starp zemi un jūru». Tradicionāli tos ievadīs svētku dievkalpojums Mazirbes luterāņu baznīcā. Pēc svinīgas atklāšanas pie Lībiešu tautas nama svētku dalībnieki dosies uz jūrmalu, lai saņemtu laba vēlējumus svētku dienai no Jūras mātes un kopā ieskandinātu zemes un jūras melodijas. Dienas gaitā tiks atvērta «Lībiešu gadagrāmata 2016». Viens no galvenajiem līviem starp zemi un jūru šogad ir Jānis Princis, vecākais, – pirmais rietumlībiešu kultūras darbinieks, zvejnieks, jūrnieks, skolotājs, kuram šogad 220. Viņa veikums lībiešu un latviešu kultūrvēsturē, neparastais dzīvesstāsts un personība uzrunās ikvienu svētku dalībnieku un interesentu. Svētkos Mazirbē tautas nostāstus teiks un dziesmas izdziedās aktrise Zane Jančevska programmā «Dziesmu Dance». Tartu Universitātes tautas deju ansamblis tā vadītājas Aveli Asberes vadībā izdejos gan igauņu tautas dejas, gan arī mūsdienu deju kompozīcijas. Pievakarē svētku dalībnieki atkal būs starp zemi un jūru – Uguns rituālā jūras malā. Svētku izskaņā - zaļumballe līdz rītam kopā ar Zaļā galma kapelu. Dienu iepriekš – 5.augustā - Mazirbes luterāņu baznīcā svētkus ieskandinās Salaspils jauktais koris «Lōja» diriģenta Ģirta Gailīša vadībā. Koncerta sākums plkst.20.00.

TVNET aicina vasarā apceļot Latviju

Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc TVNET aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas, un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas un iegūsti balvu! TVNET aicina - apceļosim Latviju!

Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz e-pastu - celotajs@tvnet.lv

Divi aizraujošāko un iedvesmojošāko ceļojumu stāstu autori augustā saņems katra sevis cienīga ceļotāja un aktīva dzīvesveida piekritēja balvu – daudzfunkcionālo «Garmin» pulksteni-aktivitātes uzraudzītāju «vivofit 3», kas skaita soļus, kalorijas, nosaka vidējo aktivitātes līmeni un seko līdzi arī tavai miega kvalitātei. Turklāt «vivofit 3» Move IQ kustību detektors visas aktivitātes automātiski ieraksta, lai vēlāk tu varētu tās apskatīt un analizēt Garmin Connect™ vietnē. Bet brīžos, kad būsi aizmirsis par to, ka jāizkustas, pulkstenis to atgādinās ar skaņas signālu!

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu