Leonīda Vīgnera ģimenes dāvinājums palīdzēs Rakstniecības un mūzikas muzejam strādāt ar leģendām par diriģentu un komponistu, šodien Vīgnera 110. gadu jubilejai veltītajā preses konferencē teica muzeja vadītāja Iveta Ruskule. Viņa norādīja, ka dāvinājums muzejam nozīmē lielu uzticību no Vīgneru ģimenes, tāpēc muzeja uzdevums ir ne tikai zinātniski apstrādāt materiālus, bet arī padarīt iegūto informāciju pieejamu ikvienam interesentam.
Daina Vīgnere, diriģenta meita, norādīja, ka pats Vīgners bija vēlējies, ka ar viņu saistītās liecības nonāk muzeja rokās. «Esmu priecīga, ka lietas ieņem savu vietu, jo tās nedrīkst būt tikai ģimenes pārziņā, [..] šīm lietām muzejs ir īstās mājas,» norādīja Vīgnere.
Vienlaikus muzeja eksperts Dzintars Gilba pastāstīja, ka dāvinājumā atrodami materiāli no trīs gadsimtiem. Arhīva ievākšanas gaitā atrasti dažādi materiāli, tostarp kinolentes, mūzikas instrumenti, vēstules, fotogrāfijas, nošu grāmatas un nošu pieraksti, mākslas darbi, kā arī dažādas citas Vīgneram piederējušās liecības.
Gilba atzīmēja, ka arhīvs ir unikāls, jo dzīvoklī, no kura tie ņemti, Vīgners nodzīvoja 62 gadus. Materiālu apmērs ar gadiem ir krājies, taču laiks tos nav būtiski skāris.
Jau ziņots, ka kolekcija pakāpeniski tiek apstrādāta un iekļauta muzeja krājumā, lai tā būtu pieejama pētniekiem un ikvienam interesentam.
Vīgners absolvēja Latvijas Konservatoriju trīs jomās - kompozīcijas teorijas, ērģeļu un simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātē. Viņš bija diriģents Latvijas Nacionālajā operā, ilgus gadus bija tagadējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, kordiriģents, kā arī Latvijas vispārējo un dažādu reģionālo dziesmu svētku un dziesmu dienu virsdiriģents, Latvijas Konservatorijas pedagogs.
