Rozentāls atklās gaismas festivālu «Staro Rīga»!

17.novembrī plkst. 17:00 sāksies gaismas festivāls «Staro Rīga 2016», ko atklās iespaidīga multimediju projekcija uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas fasādes (Rīgā, K. Valdemāra ielā 10), iedzīvinot Jaņa Rozentāla darbus.

Interaktīvā multimediju projekcija «Pieskaries gleznai» ir veltījums izcilā latviešu vecmeistara Jaņa Rozentāla (1866-1916) 150 gadu jubilejai. Gaismas festivāla «Staro Rīga» laikā - no 17. līdz 20.novembrim - uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fasādes parka pusē katru vakaru no plkst. 17:00 līdz 23:00 ikviens varēs iesaistīties klasiķa darbu atainošanā.

Savā daiļradē Janis Rozentāls iemūžinājis noteikta laika iespaidus, paša redzēto un sajusto. Videoinstalācija ir kā tulks, kas uzbur gleznas atmosfēru, ievibrē fiksētos tēlus un piešķir visam papildu dimensiju. Lai atdzīvotos un pilnībā atklātos kāda no piecām mākslinieka gleznām, būs vajadzīgi sešu roku pieskārieni sensitīviem ekrāniem. Attēls reaģēs uz rokas tuvumu un kustību. Tikai vienlaicīgi pieliekot rokas visiem ekrāniem, projekcija iemirdzēs pilnā gaismā. Noņemot roku no ekrāna, attēls nomainīsies uz cita mākslas darba vizualizāciju, kas jau sāks parādīties pie nākamā pieskāriena. Gleznas tiks projicētas, izmantojot oriģinālo triepienu tekstūru un raksturu.

Līdz ar roku kustībām atdzīvosies arī skaņa, atainojot katras kompozīcijas unikālo gaisotni. Mūzika ir ļoti svarīga sastāvdaļa šajā multimediju animācijā: audio rinda tiks pieskaņota konkrētām ainām, tās ilustrējot, kā arī radot jaunu interpretāciju. «Pieskaries gleznai» - tā būs neparasta iespēja ne tikai atklāt, bet arī sadzirdēt meistardarbu.

Viens no projekta idejas autoriem Māris Kalve stāsta: «Tas ir mēģinājums iekļūt cilvēkā, kad viņš paskatās uz gleznu. Iztēle kaut ko izkustina, kaut kam piešķir nozīmi un uzsver. Projekcija nevarētu iztikt bez skaņām, tās gandrīz vienmēr piedalās kā uztveres un apziņas līdzdalībnieces. Projektā «Pieskaries gleznai» izceļam mākslas vērošanas brīdi. Tas parasti ir personisks pārdzīvojums, bet šoreiz to intriģējošāku padara interaktīvā forma, kas ļauj ielūkoties mirklī tikai kopā ar vēl kādu.»

Interaktīvo multimediju projekciju «Pieskaries gleznai» īstenojuši pieredzes bagāti animatori «Kalvestudija» un «Everything Art». Uģis Vītiņš veicis audio celiņu komponēšanu un apstrādi. «Overly» Aināra Kļaviņa vadībā projektējis, izgatavojis un programmējis «Arduino», izveidojot kodu savienojumam ar projekcijas sistēmu.

Projekta idejas autori - Māris Kalve, Roberts Rubīns.

Projekta realizētāja - SIA «Kalvestudija».

98 gaismas gleznas Latvijai

Rīgas Sv. Pētera baznīcas fasāde

Interaktīva, multimediāla instalācija aicina gleznot ar gaismu, radot pārsteidzošus gaismas ornamentus. Festivāla apmeklētāji varēs apgleznot fasādi, izveidojot vismaz 98 dažādas gleznas. Tā ir gaismas mākslas instalācija, kuras radošie rezultāti būs vērojami uz vietas projekta norises brīdī.

Gaismas gleznas tiek veidotas no latvju rakstiem un zīmēm, kas simbolizē kultūrvēsturisko mantojumu. Tos dažādi apvienojot un radot neskaitāmas unikālas rakstu kombinācijas, festivāla dalībnieki izveidos mūsdienīgus ornamentus. Katra gaismas rakstu glezna ir unikāla, tāpat kā katrs mūsu valsts iedzīvotājs, kas veido šos rakstus un zīmes. Lai padarītu radošo pieredzi emocionālāku, skanēs fona mūzika, kas papildinās gaismas gleznu veidošanas noskaņu.

Dalīšanās gaismas piedzīvojumā mūs iedrošina gūt jaunu, radošu pieredzi un vienlaikus iespēju katram cilvēkam pilnveidot savu pilsētvidi – tie ir galvenie moto radošās grupas OCUBO veidotajā gaismas projektā. Latvija ir cilvēki, kas veido šodienas īpašo ornamentu – to alegoriski attēlo 98 gaismas gleznas Latvijai.

Radošās grupas veidotās gaismas instalācijas un videoprojekcijas ir tikušas izrādītas daudzos Eiropas un pasaules gaismas festivālos – Gentē (Beļģijā), Melburnā (Austrālijā), Jivaskilā (Somijā), Toruņā (Polijā), Ļubļanā (Slovēnijā), Makao (Ķīnā), kā arī daudzās Portugāles pilsētās – Lisabonā, Sintrā, Kaškajā, Gimaraešā un citās.

Projekta idejas autors - OCUBO (Portugāle).

Projekta realizētājs - biedrība «Staro 100», UNTITLED pasākums.

Projekta finansētājs - Rīgas dome.

Milzu garauši

Doma laukums

Objekts bērniem un pieaugušajiem, kuri joprojām tic brīnumiem.

Gaismas festivālos dažādās pasaules vietās pēdējā laikā parādās milzu truši, kas katrā jaunā vietā jūtas kā mājās. Tagad milzu truši ieņēmuši Doma laukumu.

Trušiem ir pretrunīga slava. Tie mums atgādina bērnības pasaku tēlus – pūkaina nevainība, kas draiskojas pa pļavām brīnumainā lauku idillē. Vienlaikus milzu truši aicina mākslas darbā atklāt nopietnas idejas par vides un ekoloģijas problēmām. Gigantiskie truši kalpo kā atsauce uz metaforu par ziloni istabā – milzīgu vides problēmu, kas atrodas mums acu priekšā, taču var tikt viegli ignorēta. Problēma, kura slēpjas aiz pievilcīgas ārējās formas un veidola.

Tas ir rotaļīgs mākslas darbs, kas raisa apbrīnu un rosina fantāziju. Instalācijas galvenā ideja ir milzu trušu neiederība apkārtējā vidē. Mākslas darbs ir veidots, lai radītu apdraudētības sajūtu – milzu truši ir tikko atcilpojuši un ieņēmuši konkrēto vidi. Cilvēki gan šeit saskata brīnumu un asociē milzu trušu parādīšanos ar tādiem bērnības notikumiem kā, piemēram, Ziemassvētku vecīša ierašanās svētvakarā. Māksla darba ideja ietver sevī daudzas mūsu ikdienas ēnas puses – līdzīgi kā lielā daļā bērnības notikumu. Tumsas elements ir nepieciešams, lai austu gaisma, un truši baltajā gaismā spīd koši jo koši.

Milzu trušu dzimtene ir Austrālija. Instalācijas autore – māksliniece Amanda Parera (Amanda Parer) atklāj, ka Austrālijā trušu populācija ir ļoti liela un tie rada ekoloģisku postu. Mēģinājumi tos izskaust cietuši neveiksmi. Kopš 1788. gada, kad trušus Austrālijā ieveda baltie kolonizatori, tie ir paguvuši izjaukt līdzsvaru starp vietējām dzīvnieku sugām. Autores mērķis ir ar šo publisko instalāciju ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot, norādot uz dabas skaistumu un vienlaicīgi arī trauslumu, kā arī likt aizdomāties par risinājumiem akūtām vides un ekoloģijas problēmām.

Projekta idejas autore - Amanda Parera (Amanda Parer, Austrālija).

Projekta realizētāja - biedrība «Latvijas Pilsoniskas sabiedrības atbalsta centrs».

Pop-up restorāns Centrāltirgū

MAZAIS ŠEFPAVĀRS

Centrāltirgus Sakņu paviljons

Pašā Rīgas «vēderā» – Centrāltirgū – ierīkots pop-up restorāns, kurā darbojas pasaulē mazākais šefpavārs. Jūsu vakariņu šķīvis tiek pārvērsts šefpavāra darba vietā, un ar videoprojekcijas starpniecību viesu acu priekšā tiek uzburts ēdiena tapšanas stāsts. Vakariņu viesiem solītas trīs kārtu virtuālās vakariņas ar mērķi tos labi pabarot ar gaismu un gaumīgu humoru. Labu apetīti!

Projekta idejas autori un realizētāji - SKULLMAPPING (Beļģija), biedrība «Radošuma meka».

Gaismas dārzs uz vienu nakti

Kultūras pils «Ziemeļblāzma» parks, Ziemeļblāzmas iela 36

Simbolizējot Latvijas laiku lokos piedzīvoto – gan pagrimumu, gan spēju augšāmcelties, lai radītu bagātu un mūsdienīgu kultūras, mākslas un arhitektūras sinerģiju, Augusta Dombrovska lolotais Kultūras pils «Ziemeļblāzma» parks rudens drūmumā augšāmcelsies, atdzims un pārvērtīsies gaismas pielietā dārzā. To caurstrāvos krāsainu gaismu, lāzeru instalāciju un skaņu radītā noskaņa, ļaujot rudens tumšajā laikā piedzīvot vasarīgas izjūtas – krāsu burvību, noslēpumainību, putnu vīterošanu un mīklainu skaņu pasauli, kas parasti sastopama tikai brīvā dabā, mežā un dārzos.

Ierastie parka objekti – rotonda, tējas namiņš, sēnīte, grota, vīnstīgu aleja, pat laternas – pārtaps dažādu krāsu saspēlēs iekļautos gaismas un skaņu objektos, kas kopā veidos pasakainu Gaismas dārzu.

Gaismu saspēlē būtiska nozīme būs arī Ziemeļblāzmas parka skatu tornim. Ja laika apstākļi būs piemēroti, Gaismas dārzu būs iespējams vērot, baudot gaismas un krāsu burvību no 36 metru augstuma, tverot un izbaudot krāsaino, dzīvo un vasarīgo Gaismas dārza kopskatu.

ACTION-PAINTING

Pils laukums, Rīgas pils tornis

Iespēja katram kļūt par mākslinieku un atklāt abstraktās krāsu mākslas radīšanas prieku, pilnībā atsakoties no prāta apsvērumiem, bet tā vietā ļauties spontānai jūtu izpausmei.

Darbojoties ar sev atvēlēto krāsu un «burvju nūjiņu», iespējams radīt ne vien savdabīgu mākslas performanci, bet arī laikmetīgu ietērpu Rīgas pils kastelas daļas tornim, pārvēršot to par abstrakcionisma virziena action painting eksperimentālo platformu.

Gaismas krāsas taps par instrumentu, kas nojauks robežas starp kontrolētu radīšanas procesu un atklās jūtu un mirkļa emociju abstrakto estētiku.

Projekta idejas autore un realizētāja - biedrība I DID IT.

Maldugunis Vērmanes dārzā

Instalācijas «Maldugunis» pamatā ir vārdu spēle. Jēdziens «malduguns» lietots kā pretstats «vadugunij». Pretstatā bākām, kuru funkcija ir rādīt ceļu, maldugunis ceļu nerāda, tās parādās un pazūd tumsā, radot dezorientējošu un mītiski skaistu gaismas ainavu un pievilinot garāmgājējus. Bākas savu vadīšanas funkciju pilda tikai tad, ja atrodas atbilstošā vidē. Ierobežotā telpā ievietojot daudzus elementus ar vienādu funkciju, darbojas pavisam citi uztveres principi. Apmeklētāju uzmanība tiek pievērsta te vienam, te citam objektam, un mīta piedzīvošana kļūst par skatītāja galveno uzdevumu.

Malduguns parādību pēc tās būtības varētu dēvēt arī par saucējgaismu, tāpēc instalāciju papildina arī skaņas, kas veidotas, atsaucoties uz malduguns jēdzienisko nozīmi. Dzirdes laukā tās darbojas kā maldinoši signāli. Skaņas ir nepārtrauktā kustībā. Katrai bākai atbilstošās atšķirīgās skaņas līdz apmeklētājam atnāk visdažādākajās kombinācijās, tāpēc katra apmeklētāja subjektīvais piedzīvojums kļūst unikāls.